Manuprāt, problēma jau nav bildēs.
Tēma, kura arī sasaucas ar manu bd.. Jo labu laikau jau to novēroju. Mēs neatšķiram labās emocijas no sliktajām, mēs biezak pat izvēlamies labās vietā slikto. Piemēram, šobrīd, liela daļa meiteņu saka-tā lielīšanās ar jauno to un to, drauga uzdāvinatajiem ziediem, nobaudīto ēdienu. Bet mēs esam tie,kas to saprot kā lielīšanos. Ok, pilnīgi iespējams, ka kāda/s lielās, bet es to uztveru,kā vēlmi dalīties priekā (arī pati ar šādu domu ielieku postos,ja izdomāju dalīties publiski). Tā ir tīrākā paša cilvēka interpretācija, un tas liecina daudz aŗī par pašu cilvēku.
Es iepriekš piedalījos konkursos fb un samērā daudz vinnēju, nedēļu aptuveni viena balviņa sanāca. Nebiju kādu laiku redzējusies ar kbiedrenēm, un 3 no viņām apgalvoja, ka trauucē man posti par loterijām - apgalvoju, ka var jau atķeksēt ,ka nerāda (pilnīgi normali,ka traucē, es to varu saprast), bet vienas meitenes reakcija vispār izbrīnīja, viņa nosacīja caur jokiem,ka viņa mani ienīstot par to,ka man tā veicoties. No šīs dienas pagājuši laikam 2 mēneši un es vairs neesmu vinnējusi ne reizi. Un šo es atcerējos tikai nesen un tikai tagad sapratu,ka tas nebija teikts kā joks vai jebkā savādāk labdabīga veidā, tā bija skaudība. Ar visu to,ka pati aģitēju-piedalieties, gan jau jums ar paveiksies. Skumji.
Tāpat arī-vai no bildem var spriest, ka cilveks ir sekls, viņam nav dzīves utt. Var vilkt paralēles ar cosmo-tā biezi saka arī par šeit esošajām ilgdzīvotajām un daudzčalotājām.
Viss rodas mūsos pašos, kā mēs to uztveram, mēs esam izejas punkts-saredzēt vēlmi dalīties/priecāties/pasmaidīt vai redzet lielību/seklumu/nelaimīgu cilvēku.