bijušās attiecības

 
Reitings 238
Reģ: 26.01.2014
sveikas meitenes!
nekad nedomāju, kad rakstīšu šeit un lūgšu padomu. es nekādīgi nevaru aizmirst attiecības, viss bija kārtībā, mīlējām viens otru, bet tad pēkšņi viņš sāka mani palaist vaļā. un beigās pēc 7mēnešu attiecībām mani pameta. viņš man ir pirmā mīlestība, tas laikam pieder pie lietas, bet nevaru aizmirst. es mokos jau gadu. tas ir nežēlīgi sāpīgi. draudzenes man palīdz, dod padomus, bet es nezinu kad tas pāries, tāda sajūta, ka dzīvei nav jēgas.
daudz strīdu bija, nenozīmīgi, ikdienišķi, laikam tas spēlēja lielu lomu. ik pa laikam apjautājamies viens otram kā iet un tā, untad es saprotu, ka nevaru bez viņa. cik asaru es esmu izlējusi, es vairāk nezinu ko darīt! kā aizmirst un tikt tam pāri, jau apnicis ciest..
es ceru, ka kādai ir līdzīga situācija bijusi.
26.01.2014 21:14 |
 
10 gadi
Reitings 4446
Reģ: 02.01.2011
man jautājums tām, kuras nespēj tikt pāri gadu un vairāk- kā cilvēks nesaiet sviestā, ja katru vakaru jāiet gulēt ar asarām?
Man kursabiedrene stāstīja, ka viņai vajadzēja veselu vasaru, lai sāktu normāli dzīvot/eksistēt pēc šķiršanās, man jau tas likās drausmīgi ilgi, bet te jau runa ir par gadiem..
28.01.2014 16:01 |
 
Reitings 8272
Reģ: 29.01.2009
nu man bija tāda pati situācija. atkal abi nevarējām dzīvot viens bez otra. strīdējāmies un atkal gājām kopā līdz beigās pavisam izšķīrāmies. tas viss kopā bija šausmīgi mokoši, bet man laikam tam vajadzēja iet cauri līdz beigās man nokrita priekšskars un sapratu, ka mums īstenībā nav pilnīgi nekā kopīga kā tikai kaut kāda apmātība. Man laikam būtu pietrūcis drosmes, bet jebkādas saiknes pārrāva viņš. Tagad pēc vairākiem gadiem viņš mani mēdz apsveikt svētkos, bet es par vinu vairāk nedomāju, jo man ir citas attiecības.
ieteiktu tomēr saņemties. ja iepriekš strīdējāties par visādām lietām, domā, ka tagad nestrīdēsieties? labi, sākumā varbūt nē, bet ar laiku atkal viss atsāksies, ja vien abi neesat mainījuši paši sevi
28.01.2014 16:13 |
 
Reitings 8272
Reģ: 29.01.2009
Varavīksne - piespied sevi netikties ar viņu, jo viņš tagad tev savā ziņā cenšas atriebties par to, ka viņam sāp. Tas izsāpēs un ar laiku pāries. Protams, manā toreizējā gadījumā nebija pagājuši kopā tik daudzi gadi, bet tik un tā es jutos vnk drausmīgi. Katru vakaru gan neraudāju, jo nedzīvoju viena, bet es biju tik nelaimīga. Laikam es tā pa īstam sajutos no jauna laimīga, kad no jauna iemīlējos, kad man jau bija zudušas cerības, ka vsp spēju kādu citu iemīlēt. Jo ilgu laiku es centos puišos iemīlēties, bet man tā īsti arī nesanāca. Un tad nāca viņš, kurā, pat, ja godīgi, es sākumā nevēlējos iemīlēties, jo bija pārāk daudz šķēršļu, lai vsipār varētu par ko tādu runāt.
Laiks, laiks un tikai un vienīgi laiks. Saproti, ka tu pati izdarīji kļūdu un viņam nav pienākums tev piedot. Ja nevari apmeklēt psihologu, tad ej vismaz uz bibilotēku un lasi grāmatas, ar kuru palīdzību varbūt tiksi ar sevi galā.
28.01.2014 16:42 |
 

Pievieno savu komentāru

Nepieciešams reģistrēties vai autorizēties, lai pievienotu atbildi!
   
vairāk  >

Aptauja

 
Vai forumā publiski vajadzētu rādīt arī negatīvos vērtējumus (īkšķis uz leju) komentāriem?
  • Jā, jāredz arī negatīvie vērtējumi
  • Nē, lai paliek redzams tikai pozitīvais vērtējums
  • Nezinu, nav viedokļa
  • Cits