Azartspēles

Mika, jā.

Muuc, kameer veel nav par veelu. Izaarsteeshanaas no shaada veida atkariibas ir tikpat reta, kaa izaarsteeshanaas no heroiina durshanas veenaa. Azartspeeleem gandriiz vienmeer seko liidzi meli, ar laiku mantu stiepshana no maajaam, krediitu njemshana arii uz otra cilveeka vaarda, zagshana.

Es teiktu, ka nav vērts. Lai gan manā radu saimē ir ļoti veiksmīgs gadījums, kad kādreizējais spēlmanis gadus 10 jau nav spēlējis, ir atradis sev brīnišķīgu sieviņu, audzina 3 gadus vecu dēliņu un abi kopā tagad gaida meitiņu. BET - cik procentuāli daudz ir tādi gadījumi pret tiem, kam nav tik ļoti paveicies un nav smadzenes atnākušas atpakaļ īstajā vietā?!

Paldies par viedokļiem. Sirds saka vienu, bet prāts otru. No vienas puses, protams, liekas,ka tā jau dzīvē ir, ka kopā jāiet cauri gan priekos, gan bēdās un šīs grūtās situācijas spēj ļoti norūdīt un satuvināt pārus, bet šeit ir tā robeža, kad jau tas var novest pie bezizejas.
Tiešām ir brīži, kad liekas, ka viss ir tik labi, līdz kādam brīdim, kad atkal uzrodas kādas parādu problēmas, un tā kā summas nav mazas un jāatdod būs gadiem visticamākais, tad paliek skumji.
Prieks par tiem, kuriem šī atkarība beidzas pozitīvi, pareizāk jau laikam jāsaka,ka nebeidzas, bet prot pret to cīnīties visu dzīvi.

Paskaties reāli uz šo situāciju!
Kura teritorijā dzīvojiet? Vai viņš tiek pats galā ar savām saistībām vai arī sievietei ir jāpalīdz....? Vai gadījumā nav tā, ka sieviete tiek izmantota, jo tā šobrīd atkarībniekam ir ērtāk.
Vīrietis nav bijis godīgs no paša sākuma...un diemžēl tad pastāv varbūtība, ka arī attiecības varētu būt balstītas uz meliem
Ieteiktu sievietei parūpēties par sevi, slēdzot laulības līgumu par mantas šķirtību. Ja vīrietis patiešām mīl viņu, ar to problēmas nebūs, jo viņš būtu ieinteresēts tikt galā ar saviem dēmoniem, neriskējot ar savu ģimeni un ģimenes labklājību.

Jo ar solījumiem mainīties diemžēl ir daudz par maz...

Mans bijušais draugs, ar kuru biju kopā 2.5 gadus. Pirmo reizi pateicu, ka viss cauri dēļ azartspēlēm. Pierunāja, lai dodu otru iespēju. Citas reizes, kad teicu, ka viss būs cauri, neņēma vērā.
Viņš no cilvēkiem aizņēmās naudu, pēc tam gāja nospēlēt. Kā kāda lielāka naudas summa- aizgāja nospēlēt. Es reāli viņam pat drēbes pirku, jo, redz, viņš to nevarēja atļauties. Pat apakšbikses pati pirku priekš viņa. Viņš teica, ka viņam priekš drēbēm ir žēl naudu tērēt.
Kad pametu viņu (ne tikai dēļ azartspēlēm), pieminēju viņa atkarību. Pēc vairākām nedēļām viņš teica, ka pat slikti paliek ieraugot tādas iestādes, jo tas asociējas ar kaut ko sāpīgu. Nesen padzirdēju, ka viņa tagadējā meitene citiem sūdzoties, ka visu naudu nospēlē.
Tā kā tas diez vai, ka kādreiz var mainīties.
Uz tādiem cilvēkiem nevar paļauties.

nja, man šobrīd arī līdzīga situācija. Uzzināju to tikai, kad kopā sākām dzīvot. Pat nezinu (ko drīzāk -kā) iesākt :( skumji