Uzticēšanās mīļajam.

MERILINA gribu to grāmatu... varbūt kādai ir PDF ? :):)

Ieteiktu izlasīt Osho grāmatu "Tuvība - uzticēšanās sev un citiem". Mazs ieskicējums.

"Ja tu dari cilvēku laimīgu, kāpēc gan viņam būtu jāatsakās no tevis? Bet, ja tu padari to nelaimīgu, kāpēc gan viņam nebūtu jāatsakās no tevis? Ja tu pilnībā izdzīvo šo mirkli, ļoti iespējams, ka arī nākamajā šis cilvēks būs tev pieejams. Es teicu varbūt. Nevaru tev to apsolīt, tas ir tikai var būt...Taču pastāv lielāka iespējamība, ka tā būs, jo nākamais brīdis radīsies no iepriekšējā."
"Mīlestība dāvā brīvību. Uzticība prasa pakļautību. Virspusēji tās izskatās vienādas. Dziļi savā būtībā tās ir ļoti pretējas lietas, diametrāli pretējas."
"Tikai tie, kas ir miruši un atrodas kapā, ir pilnībā pasargāti. Neviens nevar tiem kaitēt, neviens nevar tiem izdarīt neko sliktu."

Piebildīšu, ka arī manā dzīvē ir bijušas greizsirdības vadītas situācijas, tomēr tieši tas mani ir pamudinājis izprast to, kāpēc tā ir un kā no tā atbrīvoties. Veiksmi arī jums! :)

Es gribu padalīties ar savu pieredzi šajā jautājumā. Mans uzskatas arī bija līdzīgs Libras, ka es vienkārši nespēju uzticēties vīriešiem līdz galam un viss, visu laiku iekšā sēdēja tas aizdomu velniņš. Attiecības bija ilgas un garas. Tā kā nav tā, ka, ja neuzticas savstarpēji, attiecības nevar pastāvēt, var un kā vēl var pastāvēt, daudzus gadus, kaut visu mūžu. Vienkārši mazliet grūtāk dzīvot.
Tad nu tā es arī dzīvoju un baidījos, ka tik viņš mani nepiekrāpj. Patiesībā tās bija vispār manas dzīves lielākas bailes. Dariet ar mani visu, lejiet virsū jebkurus sūdus, visu, visu TIKAI NEnokrāpiet!!! Iedomājaties, es dzīvoju daudzus gadus ar domu katru dienu, ka tik mani nenokrāpj.
Un vienu dienu tas notika. Kad es uzzināju, ka esmu piekrāpta. Tās šausmas, pasaules sabrukuma sajūtas, pilnīgu čau stāvokli es neaprakstīšu :) Tas ir skaidrs, ka smagi utt.
BEEEET tai pat laikā 1 laba sajūta šajā visā arī bija. ATVIEGLOJUMS. Ka beidzot tas ir noticis. Tas no kā es visu mūžu šausmās baidījos, beidzot tas ir noticis. Viss. Man tas vairs nav jāgaida. Man no tā vairs nav jābaidās. Ka kāda būs smukāka, labāka gultā, gudrāka. Beidzot es zinu, ka tāda ir. Un es ar savu pašapziņu beidzot varu nolaisties no mākoņiem un dzīvot uz zemes.
Man vairs nav šo attiecību, tagad man jau ir citas. Un par šīm attiecībām man vairs nav jābaidās, jo esmu tam jau izgājusi cauri.

Neuzskatu, ka attiecībām nav īsti jēgas, ja ir neuzticēšanās. Ir greizsirdīgi cilvēki pēc dabas, kas ikvienās attiecībās izjutīs lielāku vai mazāku neuzticēšanos. Tāpēc jau šīem cilvēkiem nebūtu jāpaliek vieniem. Svarīgi, kā izpaužas šī neuzticēšanās. Ja tās ir tikai ašas domas, kas paskrien garām un uzreiz aizmirstas, tad man tas neliekas nekas nosodāms vai attiecībām traucējošs. Problēmas sākas tad, kad parādās okšķerēšanas, izprašņāšanas, skandāli, iekšējie pārdzīvojumi.
Es savam draugam uzticos. Viss kārtībā.

Cenšos uzticēties, bet man ļoti līdzīgi kā Librai- daudz esmu redzējusi, tāpēc ir kā ir.. Ir pietiekoši daudz slikto piemēru, lai tomēr būtu nedaudz piesardzīga!
Man prieks, ka ir tik daudz meiteņu, kuras uzticas uz visiem 100.. apsveicami!

Es attiecību sākumā nebiju greizsirdīga un par tādām lietām kā uzticēšanās vai neuzticēšanās vispār nedomāju. Viss bija viegli un forši. Mēs bijām jauni, iemīlējušies, ar taureņiem, un man tiešām neienāca prātā, ka viņam vajadzētu kādu citu, izņemot mani. Neuzticēšanās iezagās ar gadiem, kad otrs ir iepazīts, taureņi aizlidojuši, iestājusies zināma rutīna, attiecības jau apbružājušās un daudz pārcietušas. Protams, pati arī esmu mainījusies.
Bet kā jau teicu - man vispār ir problēmas ar uzticēšanos. Dzīvē esmu redzējusi daudz nejaukas lietas un man vienkārši ir bail, ka man nodarīs pāri. Dumjas iedomas, es zinu. Tas ir apmēram tāpat kā baidīties dzīvot, jo var nomirt. Bet ar to vēl jātiek galā. Gan jau kādreiz :)

Es uzticos, jo neesmu paranoiķe. Kāpēc piesaukt kaut ko pirms laika?

pat visuzticīgākajam vīrietim var paslīdēt kāja un viņš var ļauties kārdinājumam, ko viņš, protams, pēc tam ļoti nožēlotu, taču, baidoties jūs zaudēt, nekad jums to neatklātu. Tā jūs nodzīvotu savu dzīvi naivi domājot, ka jūsu vīrietis jūs nekad nav krāpis, ka ir cilvēks, kas ir bijis par visiem 100% uzticīgs un patiess...
Ko jūs, meitenes, domājat par šādu varbūtību? Gribētu zināt jūsu domas.

Tad, kad ar cilvēku ir pavadīts ilgs laiks kopā, tu viņu iepazīsti līdz mazākajai vīlītei. Tad tas cilvēks nav kaut kāds kaimiņu Koļa, no kura var sagaidīt jebko un ar kuru nevar rēķināties.

Es neesmu naiva, tādēļ, ka uzticos. Es esmu pārliecināta, tādēļ uzticos.
Un man neviens neiestāstīs, ka vajag citādāk - man un manās attiecībās.
DabasBeerns, dzīvot trauksmē un piesardzībā, ir Tava izvēle. Tāpat, arī partnera izvēle ir tavējā. Nu nav visi šajā pasaulē dzīvniecisku instinktu mākti tēvaiņi, kam jebkurā brīdī var saiet kaut kas uz īso.

nu sākotnēji man prātā nāca visādas domas kā jau attiecību sākumā, bet histērijas un spiegošanas netaisīju.
ja puisis krāpj, uzreiz mainās viņa attieksme. nezinu, es uzticos savam draugam un ticu. ja kaut kas nav kārtībā to jau var just. nedrīkst nelikties ne zinis

DabasBeerns nu tad jēga no attiecībām, ja zini, ka vīrietis iet ar citām?

Undersun, es uzskatu, ka, ja kāda reāli jau ir lietas kursā, ka viņu krāpj, tad tas ir jau pavisam cits jautājums. Vai nu meitene sevi neciena vai arī viņai, iespējams, tas liekas pieņemami (esmu redzējusi arī tādus attiecību modeļus) vai klātosoši ir kādi citi faktori.

Es vairāk pacēlu augšā jautajumu par to, ka mēs neviena nezinām, kas notiek mūsu mīļotā zemapziņā vai kaut vai viņa prātā, ka tas otrs ir paliek tikai cilvēks un tāda ir cilvēciskās dabas īpatnība un raksturība-kļūdīties, padoties kārdinājumam, sameloties, neatklāt patiesību niansēs, u.t.t.

Kad biju jaunāka es biju ļoti ideālistiska ar attiecībām saistītos jautājumos - sekss tikai pēc laulībām, īstais un vienīgais uz visu mūžu, monogāmas attiecības, uzticība un atklātība.

Bet esmu sapratusi, ka uz šīs planētas patiesībā mēs neesam nākuši, lai iesēstos vienā komforta zonā un uz viena viļņa izsērfotu cauri savam mūžam. Attiecības ir tās, kas mūs šūpo dzīves viļņos, māca būt modriem, piesardzīgiem tajā pašā laikā mīlot un lolot, pieņemt cilvekus tādus, kādi viņi ir un apzinoties, cik cilvecīgi viņi ir un cik cilvēcīgi ir just kārdinajumu, ļauties vājumam, pieļaut kļūdas un tās noklusēt, baidoties zaudēt sev dārgu cilvēku...
Rezumē - mīlestība ir milzīga laime, taču pretējo dzimumu mīlestību un attiecības starp cilvēku rases pārstāvjiem vienmēr pavada kārdinajumi, vilinājumi un pilnīgi neviens un nevienas attiecības neizslēdz varbūtības, ka kādreiz, pat bez iepriekšēja nodoma, var gadīties vienai vai otrai pusei ļauties šim kārdinājumam, lai cik uzticīgs un mīlošs viņš arī pēc būtības nebūtu.

Mistalee - mani vairāk biedē tas, cik daudz meiteņu dzīvo laimīgi ar miglu acīs.. un tas dzen mani paranojā .. :D

Pa telefonu un sociālajiem tīkliem okšķerējusi neesmu nekad. Tas vienkārši nav priekš manis. Ir bijis tā, ka attiecībās par 100 % otram neuzticos, ir bijuši arī iemesli, bet okšķerējusi aiz muguras un ''turējusi roku uz pulsa'' neesmu tik un tā. Tās attiecības arī jau ir beigušās.

Un man ļoti, ļoti nepatīk, ka tādu čekošanu man aiz muguras veic attiecībā uz mani.

pushing_daisies - Es esmu bijusi tā, kuru krāpj - protams, vēlreiz es to negribētu piedzīvot! Mans draugs nekad nav devis iemeslu domāt, ka viņš varētu aiziet pie citas, arī viņa draugi ir tādi, kas mani ciena, to es jūtu, taču reizēm es aizdomājos par to, ka saklausoties savu draugu stāstus, viņam tas sāks likties normāli, jo nu - draugi taču tā dara un viss ir ok.

Līdz galam neuzticos, zinu, ka kāda superseksīga beibe varētu viņu kādreiz arī savaldzināt, bet greizsirdības lēkmes ir veiksmīgi pārgājušas.

mistalee un vai gribās būt tādai kā tās meitenes ? ok, mans vīrietis man ir devis nelielu iemeslu būt piesardzīgai.. un tas vienkārši velkas pakaļ!

pushing_daisies - man ir līdzīgi. man šķiet, ka manam puisim nav tāda drauga, kurš nebūtu krāpis savu draudzeni un dažreiz jau es aizdomājos visādas domas, bet kaut kā ātri arī aizdzenu prom :D

Es uzticos un mācos nebūt greizsirdīga.

Bet kā nebūt tādai, ja skatos apkārt uz pazīstamu pāru attiecībām... nu 75% tiek vazāti aiz deguna, bet nu sociālajos tīklos liek, ka nu TIK laimīgi!!! Jā, es zinu nav ko skatīties un salīdzināt ar citiem.. :D bet es tā vispārīgi.. nesalīdzinot ar savām attiecībām...

Sākumā bija ļoti grūti uzticēties, jo viņš patīk daudzām, kā arī iepriekšējās attiecībās tiku krāpta, bet viņš ir sevi pierādījis kā ļoti kārtīgu :D Tāpēc arī uzticos! Es nespētu būt kopā ar cilvēku, kam neuzticos, dzīvojot šaubās - a ja nu... Tas nav priekš manis! Modrība, protams, jāsaglabā, bet ne tādā līmenī.

tas ka neuzticas par 100% nenozīmē ka katru dienu izspiego un galvā ir tikai doma "a ja nu viņš krāpj". arī neuzticoties par 100% nevienam,ir iespējams dzīvot normālu dzīvi un veidot attiecības, uzturēt draudzības utt :P tas nebūt nenozīmē ka par to tiek domāts katru dienu un uz visiem tiek skatīts ar aizdomām.
domāju ka tas vnk izveidojas kā aizsardzības mehānisms, automātiski, tiem kam ir bijusi slikta pieredze pirmstam...

Jautaajums taam, kuras uzskata ka visi 3.5 miljardi viirieshkaartas cilveeku kraapj, pie kuras kategorijas juus piederat - miiljaakaas kaadam, neuzticiigaas vai taas, kuras ir gatavas pieciest kraapshanu, lai tikai nebuutu vienas? Vispaarinaat visu dzimumu ir taapat kaa pazinjot, ka pilniigi visiem garsho pelmenji ar kreejumu.
Jaa, ir liels % kraapeeju, bet ir arii taadi, kuri to pameeginaaja 1x, bet vairaak negrib, taadi, kuri tam ir par slinku vai saprot, ka nespees melot, taadi, kuri ir kraapushi kaadaas attieciibaas, jo taas attieciibas vinjiem maz ko noziimeeja, bet ar citaas attieciibaas uzvedushies kaa jeerinji utt. Mees katrs esam individualitaate, taapeec arii ir 1001 iespeejamais scenaarijs.
Un ne vienmeer viirieshi piekraapj ar taadaam, kas ir gudraakas, skaistaakas. Tieshi otraadi, veerojama preteeja tendence. Dazi tad juutaas mazaak vainiigi, ja miiljaakaa ir sliktaaka par sievu, daziem vienkaarshi ir kauns brutaali panjemt priekshaa sievieti, ko ciena, taapeec miiljaakaa ir labs variants, daziem sagribaas vienkaarshaaku sievieti, kura vinju pacels debesiis un kuras priekshaa vinji var justies kaa dievi.