To ir jāsāk jau no mazotnes.Tas ir,ja mazs kucēns sāk nopiegni rūkt to noteikti arī drīkst piespiest pie zemes,to metodi lieto arī suņu mammas-aiz kakla un gāž gar zemi,tikai cilvēks,protams,ar roku imitē muti.Var imitēt arī košanu ar to pašu roku,nejau kautiņu,bet kā to audzinošos nolūkos lieto mammas,jūtami,bet ne sāpīgi saspiež,lieliski palīdz,ja suns satrakojies,uzvilcies un uz balsi nereağē-"iekožu" spranda un smadzenes atlec vietā,jo šo uzvedību suns pazīst jau no mazotnes.
Bulmastifu tā pagrūti nolikt gar zemi,īpaši ja agresīvs,bet domāju,ka noteikti var arī to ar visu masu noturēt,var arī gāzt uz muguras un sēsties virsū.
Bet visus ēšanas paradumus un iziešanu/ieiešanu pa durvīm es sāku jau uzreiz,tikko kucēns pirmo dienu mājās viņš pirmo reizi ieiet aiz manis-es to ievedu savā teritorijā un parādu,ka te ir mana teritorija,jau no pirmajām dienām rakājos pa bļodu,kamēr suns ēd,ēšanas laikā atņemu kārumu,nosaku ar ko un cik ilgi spēlēsies-vienkārši,lai sunim ir skaidrs,ka te viss ir mans un es te visu nosaku.
Rezultātā man ir divi takši,kuri pat alā mežā ieiet tikai pēc manas atļaujas un iznāk pēc komandas,nekad neatļaujas rūkt,pastaigās nevelk,nežvankst un arī vaļā palaisti neakrien pēc mūkošiem kaķiem vai pie citiem suņiem.
Nekāds eksperts es gan vēl neesmu,suņi vienkārši ir mana kaislība,es par tiem intersējos jau sen un kaut kā no dabas izprotu.