Par Rīgu... atkal!

Nav iespēja pārvākties uz kādu pilsētu, kas atrodas Rīgas tuvumā?

Varbūt nedaudz nostāk no Rīgas burzmas pārvācieties?

Dazreiz dzive pienak brizi, kad jaizvelas starp sirdi un iespejam.
Vai nav iespejams brivdienas braukt uz to mazpilsetu un pavadit laiku ar gimeni.

Tev ir jasaprot, kas tiesi vinam pietrukst no vecajam majam un jamegina to piepildit Riiga.

Biežāk brauciet ārpus pilsētas, dabā.

Pārvācieties uz Ķekavu, Ādažiem. Nu pie Rīgas, lai var strādāt, bet pietiekoši tālu, lai nebūtu pilsētā.

Varbūt ir iespēja pārvākties uz pieRīgu- kur klusāks, mierīgāks. Prom no burzmas!
Vai tu būtu gatava pārvākties uz viņa mazpilsētu? Tad meģināt teju neiespējamo

Citur viņa nozarē darbu atrast ir teju neiespējami.

- pagaidām dzīvot kā ir un paralēli viņam meklēt darbu mazpilsētā.

katras brīvdienas brauciet uz viņa dzimto pilsētu atpūsties

Pierīgā cilvēki arī dzīvo

Šarlote, tas jau tiek darīts, taču esmu pamanījusi, ka tas vēl vairāk satricina to visu situāciju, jo atpakaļ braukt ir sasodīti grūti.

Parvakties atpakal uz mazpilsetu un stradat gateri.

Tur neko nevar darīt!
Viņam ir vai nu jāpierod (un arī tas ir iespējams, ar laiku) vai arī tiešām jādodas atpakaļ uz mazpilsētu un jāstrādā vienalga kur..
Ko Tu vari darīt? Nez, neko daudz. varbūt vienīgi vari censties parādīt Rīgas pozitīvās, skaistās puses.

Ok, šobrīd situācija ir tāda, kāda tā ir.
Bet nu, ja tas ir tik ļoti izteikti un nepārejoši, tad varbūt ir vērts domāt ilgtermiņā- profesijas maiņa, kas varētu būt pieprasīta tajā īpašajā pilsētā, domāt par savu biznesu, par iespējām strādāt attālināti (no mājām).

Nu kas tur tik liels, ja patīk darbs, nevar pieciest pāriet pāri ielai un kaut vai nozust savā dzīvoklī, patverties no burzmas. Vienkārši ja nepatīk, tad uzturēties darbs/mājas un citas vajadzīgās vietas.

Kaa es saprotu tavu draugu. Ja man tagad buutu jaadziivo Riigaa, es noteikti sev galu padariitu. Kaa man patiik uzskatiit- ir cilveeki,kam Riiga nav domaata. Aciimredzot, es un tavs draugs esam vieni no tiem.
Ja nu galiigi nav iespeeejas, es laikam apsveertu domu dziivot kaut kur pie Riigas, bet straadaat Riigaa, ja ir tas darbs.
Reku, man pazinja ar viiru tika pie ljoti laba darba Riigaa, bet abiem Riiga ir kaa zobusaapes. Tagad vinji straadaa Riigaa, bet dziivo Baldonee.

Ja svarīgāks. Ir emocionālais komforts-> atpakaļ uz laukiem, ja svarīgāks ir fiziskais komforts->samierināties un nobāzēties galvaspilsētā.Var daudz gausties, bet katrā no variantiemkaut ko iegūst un arī zaudē.

'Lauki ienāk pilsētā'..

Dzīvojiet Ķekavā, tur ir jauki,

Manuprāt tas tāds sindroms pārejošs , it sevišķi jaunam cilvēkam. Tavam draugam vienkārši vajag draugus Rīgā , iet atpūsties , iepazīt pilsētu , iedzīvoties un tad ļoti iespējams tas pāries . Man arī zināmi cilvēki ir jutušies tāpat , kā viņš taču iemesls tam ir vienkārši iedomas un vientulība

Lai gan Ķekavā aizvadīju visus savus pusaudžu gadus, dzīvošanai man tā vieta tomēr šķiet tāda skumja. Es ieteiktu no Pierīgas variantiem Titurgu. Nezinu kā ir tagad, bet vismaz tā vieta vienmēr bija skaisti sakopa laikā, kad dzīvoju vēl LV. Vai arī to pašu pieminēto Baldoni.
Apdomājiet pārvākšanos ārpus Rīgas! Galvenais, bez kā arī daudzi jaunā vidē nespēj iedzīvoties ir draugu trūkums, tāpēc ieteiktu meklēt vairāk iespēju iepazīt cilvēkus :)

Rīga man atļauj būt dažādai,attīstīties, noskaņojuma pilsēta-hameleons.