Beztēma- stopētājas.

Stopēju daudz, jo PATĪK.

Braukt ar sabiedrisko transportu izvēlos gadījumā, ja ir daudz vedamu mantu vai slikta pašsajūta.
Ir stopēts daudz, daudz arī piedzīvots, bet viss piedzīvotais ir bijis pozitīvs. Protams, ir bijušas tādas WTF situācijas, kad nostopētais šoferītis ir tāds dīvains, bet ne ļauns.
Paļaujos uz intuīciju un pirms iekāpšanas ievērtēju gan auto, gan šoferīti.

uj jā, stopēts ir tiešām daudz - jaunībā :D
Visādi atgadījumi bijuši, bet nekas slikts.Stopēju uz Rīgu, apstājās mācītājs, kas brauca uz 140- 160km/h un pilnā skaļumā klausījās Enigmu. Saeimas deputātu, kas baigi aktīvi runāja par jauniešu darba iespējām pēc augstskolas beigšanas. Un ar šoferīti, kurš kanti piesita. Eh, jautri gājis :)

oo, cik forša tēma :)
Man arī patīk stopēt, tāds mazais piedzīvojums un ceļojums :)
Vasarās mums tāda tradīcija ar draudzeni, izvēlamies pilsētu, atrodam šoseju un aidā, izstaigājam pilsētu un visu kas pa ceļam un vakarā ar pēdējo autobusu atpakaļ uz Rīgu. :) protams tiek piefiksēts mašīnas nr.kurš tiek nosūtīts sms veidā brālim. Viņš mani pamatīgi nolamāja par mūsu izklaidēm. Bet nu izskatās,ka būs šī izprieca jāatmet, jo tagadējie mūsu draugi ir kategoriski pret ko tādu..var jau saprast viņus.. bīstami tas viss.

Aizpagājušo vasaru ar draudzeni stopējām uz kaimiņupilsētu, nevis naudas dēļ, bet tpc, ka transports gāja neizdevīgos laikos un pēc tam jau iepatikās. Divreiz mūs veda vienkārši tpt līdz mājām tos 40km, lai gan nepavisam nebija pa ceļam. Un vispār, ne reizi nav gadījušies tādi slikti cilvēki.
Ne reizi gan nav apstājusies neviena sieviete. Nekāpām arī mašīnās, kur sēdeja vairāk par diviem vīriešiem. Bija gadījumi, ka apstājās mašīnas, kur jau 2 kārtās sēdēja cilvēki. :D braukts arī ir ar visādām mašīnām un pārsvarā vienmēr ir prasīti numuri un bijusi vēlme iepazīties vai ar vienu, vai ar otru.

Ā, viens gan bija tāds dīvains pagadījies. Daudz muldēja, meloja, un tur bija skaidrs, ka uz vienu nakti cenšas nocopēt, jo pēc tam viņš arī pa mūsu pilsētu siroja un copēja meitenes ar sava draugu mašīnu un lētu zelta bižutēriju. :D

Tālākais laikam ko esmu braukusi ir kādi 100km, braucām ar skolasbiedru, uz skolu... Toreiz vēl kaudze ar somām līdzi bija.

Un pats apkaunojošākais gadījums bija, kad no balles gājām manāmi iešāvuši trijatā, draudzene un draugs. ejam pa ceļa vidu, dzeram aliņus, jo toreiz neviena mašīna st laikā nepabrauca. Jau domājām, ka tā i sanāks tos 20km iet kājām, kad apstājās balts bmw, baltu ādas salonu, čalis arī simpātisks, draudzene arī pēc tam painformēja, ka gredzena nebija. Nu tad iedomājaties kāda smaka pirmkārt nāca no mums, pēc alus un cilvēkam, kurš skaidrā, un otrkārt es kāpjot mašīnā aizķēros aiz slieksnīša un aizmugurē ievēlos tur kur liek kājas. Tāds kauns bija. :D
Bet neko, beigās numuru paprasīja, bet tā arī nepazvanīja laikam. Nezinu, jo pēc ned man nozaga telefonu. :D

Stopēts ir daudz gan LV, gan Eiropā un pieredze visnotaļ pozitīva. Visi šoferīši ir bijuši sasodīti jauki un izpalīdzīgi, īpaši ārpus LV. Tur stopēt ir daudz, daudz sarežģītāk nekā LV, bet, ja kāds apstājas, tad parasti ir vienkārši ūber laipns un izpalīdzīgs.

Bet piekrītu tam, ko viena meitene sākumā minēja - ja ir kaut mazākās bailes vai iekšēja sajūta, ka nevajag, ka nebūs labi, tad noteikti nevajag stopēt.

Pa lielam šajā gadījumā ticu karmai un pozitīvo domu spēkam - esmu lieliska un manā ceļā būs tikai lieliski cilvēki. Līdz šim darbojas, šovasar atkal stopēšu uz Vidusjūru. :)

Man ir ne tik ļoti kā bail, tā drīzāk vnk kauns stopēt.

Vienīgā pieredze bija, ka ar brāli stopējām no 7 km attālās pilsētas uz mājām, es neko nedarīju, vnk stavēju blakus, mašīnā nevienu vārdu nepateicu. :D

Man nepatīk izmantot cilvēku labo gribu :D

Vienreiz mūžā ar draudzeni stopējām. Tikām aizvestas uz mežu :D Bail bija nu nenormāli, kad nogriezās no vajadzīgā maršruta :D Šoferītim mežā cirsma bija jāapskatās. Veiksmīgi tikām galapunktā neskartas :D

Paceļu!

Tikām aizvestas uz mežu Bail bija nu nenormāli, kad nogriezās no vajadzīgā maršruta Šoferītim mežā cirsma bija jāapskatās. Veiksmīgi tikām galapunktā neskartas

varu iedomāties to pirmo sajūtu.. :D baisi...
Atcerējos,kā vienreiz ar draudzeni ap 22.00 vakarā stopējām no viena ciema līdz otram, ārā ziema, riktīgi mīnusi, mums auksts nu nenormāli... autobuss vēl 40min jāgaida bija..sākām stopēt, tur labi ja 10 mašīnas stundā pabrauc... nu jā..pirmā mašīna,kas apstājās izrādijās taksis :D Kad draudzene uzzināja,ka būs jāmaksā, aiztaisija durvis :D Nākamais apstājās smagais, nedaudz tālāk no mums..mēs laimīgas pieskrējušas, attaisu durvis ielecu laimīga siltumā, draudzene jau kāpj iekšā, bet šoferis tā dīvaini skatās un saka -Meitenes, man īstenībā mašīna saplīsa- :D :D :D tāds kauns :D izlīdām ārā un tā ar autobusu , pārsalušas tikām beidzot mājās :)

unabunabrr- Labs :D :D :D Visādi gadās :D !

Neatbalstu šāda veida izklaides/naudas taupīšanu, tik pat labi vari stopēt katru dienu, iepazīties ar jaukiem cilvēkiem, bet tik pat labi vienā dienā tas viss var beigties arī diezgan bēdīgi. Tāpat sliecos piekrist arī baCk viedoklim par to, ka man būtu kauns stopēt mašīnas!

Par sevi - ir gadījies divas vai trīs reizes mūžā iekāpt svešā mašīnā, darīju to ļoti nelabprāt, tās vienmēr bija draudzeņu idejas, viena jau, protams, svešā vietā nepalikšu, tādēļ kāpu iekšā līdzi. Nav bijis liels attālums, bet tāpat, arī šoferi vienmēr ir pajautājuši vai nav bail, ja vien tajā laikā ietu sabiedriskais transports vai būtu iespējams kādam palūgt, lai atbrauc pakaļ, būtu kaut vai draudzenēm izmaksājusi, lai nebūtu jākāpj nostopētā mašīnā! Vienu reizi arī ar draugu (tas gan bija nu jau ļoti sen, vidusskolas laikos) pēc garlaicīgas ballītes Ogrē izdomājām, ka gribam mājās! Viņš (puisis būdams) centās mani pierunāt stopēt mašīnas, bet es nepiekritu, lēnā garā aizgājām ar kājām cik tur tos kilometrus no Ogres līdz Rīgas hesam .. un vēl mazliet :D :)

Stopēts ir daaaudz, gan viena, gan ar draudzeni kopā, ir bijis jautri, parasti tādi forši cilvēki pagadījušies ar kuriem parunāties par dzīvi. Ir zināmi arī ne tik pozitīvi gadījumi, bet tas kaut kā mani nebaidīja. Bieži ir gadījies, ka cilvēks aizved dažus km tālāk kā pašam vajag, lai man ar kājām nebūtu jāiet, ir gadījies kaimiņus nostopēt un ar viņiem kopā pusi dienas novizinājos, jo līdz autobusam bija daudz laika, bet viņi īsti uz mājām nebrauca. :D Tādā veidā ir sanācis daudzās šikās mašīnās pavizināties, par ko man šoks, likās, ka parasti tādi vidusmēra cilvēki apžēlosies, bet, izrādās, ka arī biezajiem ir jūtas. :D Protams, arī pagarbējuši opeļi un golfini ir apstājušies, bet tajā brīdī bija mazsvarīgi, kāda mašīna, ka tikai siltumā. Daudzi gribējuši iepazīties, ir bijis šoferis galīgi pilnā, ko tikai pēc tam pamanīju, likās, ka cilvēks vnk. nerunīgs un uz ceļu koncentrējas. :D Stopējām uz tusiņu, šoferis vairākkārt centās dot mājienus, ka viņam šovakar nav ko darīt un labprāt patusētu ar mums kopā. Oi, ja padomātu, ne to vien atcerētos. :D

Kādreiz stopēju bez īpašiem kompleksiem, tagad, kopš bērns piedzimis, sāk likties, ka tā neklājas. Nebūtu jau ar stopējusi pagājušovasar, ja man nebūtu mūžīgās tendences nokavēt tieši to autobusu, pēc kura ir 3 h pauze autobusos uz Rīgu. :D Arī ir visādi gadījies un jautri gājis. Baisākais laikam bija, kad es iekāpu pie viena vīrieša zolīdā mašīnā un izskatījās arī zolīds, bet beigās atklājās, ka viņš ir pālī. Tas bija baisi, kaut gan viņš lielākoties brauca uz 30 km/h. Kaut kā pierunāju viņu apstāties un izlaist mani. Un uz atvadām no viņa dabūju spāņu vīnu un mandarīnus, jo viņš stāstīja, ka esot no Spānijas tikko atbraucis, vedis savai sievai, bet tā esot nokrāpusi viņu. :D Traģikomiski.

Esam stopējuši ar draugiem nākamajā dienā pēc Jāņiem un izrādījās, ka šoferis bija caur draugu draugiem pazīstams, esmu arī stopējusi viena, 5.00 no rīta pēc ballītes, kad autobuss vēl nekursēja.
Ir viena draudzene, kura ir teikusi, ka labāk visu nakti uz ielas stāvētu nekā kāptu nepazīstamā mašīnā. Cilvēki ir dažādi - gan stopētāji, gan tie, kurus stopē. Manī tāds piedzīvojuma gars, labprāt paceļotu ar draugiem ar stopiem kā jau minēja Mnēmosine Protams, ir saprāta robežas un ir arī jāuzmanās, nekad viena nebrauktu ar kaut kādu veci, kas izprašnātu par vakara plāniem ar nasty smaidu range roverā.