Ne tikai filmās

Jā ir. Iepazinos ar savu vīru kā no filmas "Maskava asarām netic". Ir bijuši traģiski momenti, kad mammu paglābu no uzbrucēja ar pistoli.

Morgan, pastasti par to pistoli?
Anonymou5, neesmu nekur iechekojusies, fourskveers man vispar liekas viena briesmiiga lieta. :D

Jā :)

Playpause
Oij, tas bija dikti sen, daudz ko jau vairs neatceros, man toreiz bija gadi 6-7. Bija tā ka vīrietis mērķēja ar ieroci mammas virzienā, mamma pilnīgi apjuka, taurēja un nejēdza ko darīt. Es no sāna pie skrēju vīrietim klāt un sagrābu roku virzienā uz leju, izšāva zemē. Tie bija trakie 90o gadu pirmā puse, kas tikai toreiz nedarījās, cik reizes mamma netika apzagta vai policijas aizturēta par neko. Tēvs arī sveikā šiem gadiem netika...

O jā!
Gan skaisti mīlas mirkļi, gan ar ieroci tēmēts virsū, gan amerikāņu vidusskolas filmu cienīgi notikumi, gan ārkārtīgi dīvaini mirkļi. Dievinu šos kā filmā brīžus, tikai ļoti no tiem nogurt var, un gribās bieži to mieru un rutīnu.

PLAYPAUSE, varbūt liktenis? :D Joks protams... ;)
Interesanti palasīt meiteņu stāstus, kā skatoties uz patiesiem notikumiem balstītu filmu... :)

Lasot par ieroci, atcerējos, kā viens psihais kaimiņš uzbruka ar cirvi, bij jau atvēzējies, labi, ka kaimiņiene uzradās un iztraucēja.... Šausmas, kājas man bij aukstas, nebija kur likties, jo biju pie koda durvīm un lai spiestu kodu, man būtu bijis jānovēršas... Un tas tāpēc, ka nepiekritu būt viņa draudzene, idiots tāds!
Bijušais draugs bija ar ieroci dabūjis pa galvu, nezinām vai būtu bijis izšauts, vienkārši tajā brīdī laikam saplīsa, jo pēc tam atradu atsperi uz grīdas... Tas bija mūsu dzīvoklī, jo omīte durvis atstāja vaļā!!! Meklēja naudu!

Nu dažreiz- jā.

Irēju ar draudzenēm dzīvokli kopā, tāpēc bieži vien ir kā seriālā "Friends" vai "HIMYM" :D

Man ir viens mirklis, kurš tiešām bija kā filmās, vismaz es tā sajutos.
Ārā bija ziema, diez gan silts un sniga lielas sniegpārslas. Es tikko sāku satikties ar vienu puisi, mēs gājām līdz mašīnai un ielas malā viņš apstājās, pārvilka savu kapuci pār savu un manu galvu un iedeva buču( ok, te bija jābūt skūpstam, bet tas bija 2x randiņš un es ni, ni, ni :D ) . Un fonā vēl bija luktura gaismas, ,kā arī lielās sniegpārslas, un mēs vnk tā stāvējām zem viņa kapuča. To nevar tā izstāatīt, bet tas bija viens no skaistākajiem mirkļiem manā dzīvē.

Runājot par 90-x gadiem, manu klasesbiedru un viņa vecākus bija paņēmuši par kīlniekiem. Tas gan bija filmu cienīgs stāsts :X