Es vairs neticu mīlestībai, īstiem vīriešiem!!! Brīžiem liekās, ka viss par ko es sapņoju un ticu notiek tikai filmās, vai es neesmu pelnījusi, nezinu :(
Esmu bijusi ilgu laiku attiecības, bet ar laiku attiecības vienkārši izsīka un pēc tā, man vairs nav izdevies izveidot nopietnas attiecības. Un ticība zūd ar vien vairāk. It sevišķi, novērojot draugu, paziņu attiecības, man neievieš pārliecību, ka viņi ir laimīgi. Vieni šķirās, cits krāpj, cits melo nemitīgi, citi vienkārši nav laimīgi, citi nemitīgi strīdās vai ierobežo viens otru, ka nevar vairs paelpot. Kur ir tā mīlestība, kur ir tie vīrieši, kas gatavi savas meitenes dēļ uz visu?!
Bieži dzirdu no apkārtējiem, es nesaprotu kāpēc tev nav draugs, tu esi tik jauka, tik skaista, kā tev nav draugs... aaa, kā man tas ir apnicis. Bet es negribu būt kopā tikai tādēļ, ka cilvēks ir jauks, vai ar viņu man būtu laba nākotne. Es gribu kaisli, jūtas, un pārliecību, ka jā, tas ir tas īstais cilvēks, kas mani saprot un padarīs mani laimīgu.
Es zinu, ka ne vienmēr viss ir ideāli, bet iepazīstoties ar cilvēku, gribās just klikšķi, taureņus vēderā, bet tā tas vienkārši nenotiek. :(
Un tagad, it sevišķi Ziemassvētkos, brīnumu laikā ir tik tik vientuļi, un liekās, ka tas ir tik negodīgi, lai gan ne man to lemt. Un tās filmas padara visu vēl trakāk.
Padalaties meitenes ar saviem laimes stāstiem un palīdziet man noticēt mīlestībai no jauna.