Nogurums...

824

Reģ: 27.08.2011

Man riebjas mans darbs! Cik pazīstami. :D gandrīz katru dienu celos un eju ar nepatiku. Viss mani kaitina - darba stundas,attieksme,ok,kolēgi gadījušies patīkami,bet tas vienīgais,viss pārējais ir viens liels murgs. Strādāju ar modi un apgērbu ala Asos tipa uznēmumā. No malas izklausās tā neko,pienemu,bet katra darbadiena mani lēnām nogalina.... Ir dienas,kad vienīgā doma ir - viss,eju pie bosa un saku,ka pēc 3 nedēlâm manis te vairs nebūs. Esmu runājusi ar draugu par šo,vins zina kā jūtos,un cina attieksme ir - jā,vari kaut šodien uzteikt darbu,tikai izdomā,ko darīsi pēc tam. Līdz laikam,kad atradīsi jaunu darbu. Logiski. Bet es vairs nevaru tur izturēt,mani neinteresē,kas notiks pēc tam,es vienkārši gribu tik laukā no turienes. Zinu un saprotu,ka neviens darbs nav medusmaize,bet šis nav priekš manīm,manas emocionālās labsajūtas... Cik reizes neesmu atnākusi mājās un raudājusi...

Ko darīt..? Protams,esmu cītīgos darba meklējumos,bet cik gudri ( patiesībā jau es zinu,cik stulbi ), ir pamest šo darbu,līdz nav jauns?

17.12.2013 13:38 |

:)(:

5478

Reģ: 29.01.2009

Un,cik gudri iet uz darbu,kas tevi emocionāli un garīgi sagrauj?

17.12.2013 13:40 |

Sany

8272

Reģ: 29.01.2009

nu, ja draugs kādu brīdi var pavikt pa abiem, tad ietu prom. vēl taču var iestāties bezdarbniekos. vari atrast arī kāud pagaidu darbu (drogas, zvanīšanās utt.), kamēr atrodi ko labāku.

17.12.2013 13:42 |

Sany

8272

Reģ: 29.01.2009

turklāt, pat, ja atradīsi jaunu darbu, ne vienmēr darba devējs ir gatavs gaidīt mēnesi. tā kā tas arī ir so..so..

17.12.2013 13:43 |

Adele.

669

Reģ: 05.07.2013

Ej prom! Es arī strādāju tādā darbā, kas mani emocionāli grāva, ar nepatiku gāju, knapi nomocīju tās stundas. Tad sapratu, ka, ja kaut ko nemainīšu, nekas nemainīsies - loģiski. Uzreiz aizsūtīju CV uz citu darba vietu, kas likās interesanta, un uzreiz arī piezvanīja un uzaicināja uz darba interviju. Tagad strādāju tur un jūtos labi.

17.12.2013 13:49 |

Hip.bone

824

Reģ: 27.08.2011

Es saprotu,ka tikai man un manai emocionālajai labsajūtai ir jābūt pirmajā vietā,un šobrīd es šaubos,vai šajā darba vietā man vēl tāda ir... Nu ja tagad aizietu,tas man teorētiski dotu 3 nedēlas intensīvas meklēšanas,nu mēnesis. Jā,montā ir mazliet uzkrājumi,badā nemiršu kādu laiku,bet mani baida nezina,ko pēc tam...
Ai,liekas,ka wa tikai te čīkstu.. :D

17.12.2013 14:03 |

Hip.bone

824

Reģ: 27.08.2011

*kontā

17.12.2013 14:03 |

aloe

5481

Reģ: 17.08.2010

No vienas puses ieteiktu jau tagad meklēt darbu, lai būtu vietā cits, kad ej prom no šī darba. No otras puses, ja Tev ir tik liels riebums pret darbu un ir iekrājumi, varbūt ej prom uzreiz un miers virs zemes :)
Tu domā meklēt darbu kādā citā apģērbu veikalā? Vai pavisam kaut ko citu?

17.12.2013 14:05 |

koshisarkana

Reģ: 09.11.2013

Pazīstamas sajūtas!
Man bija līdzīgi. Es vienkārši vienā mirklī "pārdegu".Besīja viss,klienti ,vadība,garās stundas,nebija motivācijas nākt uz darbu,attieksme,alga. Viss! Un arī tas,ka strādāju vienā nodaļā ar savu draugu(samīlējāmies viens otrā kopā strādājot).
Kolēģi mēģināja atrunāt,pat vadītāja ,bet es tāpat aizgāju.
Vienīgais,ko nožēloju,ir tas,ka sākumā neatradu citu darbu.

17.12.2013 14:08 |

Hip.bone

824

Reģ: 27.08.2011

aloe

Šobrīd ir jau tā,ka es skatos vienalga ko. Nu labi,ne gluži apkopēju,bet nu šis darbs man ir devis kaut kādu nojēgu par modi,tās tendencēm,kas pašlaik topā utt, māku darboties ar pāris specifiskām datorprogrammām,ko arī te iemācījos. Nu nezinu,ko man tas dotu. Vēl vienu darbu iekš fashion?!

17.12.2013 14:10 |

pumare

340

Reģ: 29.01.2009

Lai kā nepatiktu pašreizējais darbs, ļoti iesaku sākumā atrast citu. Man bija līdzīgas sajūtas kā tev, arī domāju viss eju prom, gan jau kaut ko atradīšu, bet bišķi nogaidīju. Vēl esmu vecajā darbā, meklēju jau 3 mēnešus un neko neesmu atradusi, atradu savas vājās vietas darba tirgum, tāpēc tagad jāapmeklē kursi. Kā es raudātu, ja būtu aizgājusi no darba un tagad sēdētu mājās jau 3 mēnešus.

17.12.2013 14:23 |

Sany

8272

Reģ: 29.01.2009

tas jau tev pašai jāskatās. nav jēga darīt darbu tikai tādēļ, ka tu to proti. nu tas ir domāts ilgstoši. jābūt arī kādai kaut cik dziļākai interesei par to pašu modi kaut vai. ja tev tādas nav, neredzu jēgu strādāt ar apģērbiem u.tml.
man vispār pats par sevi riebjas pārdevējas darbs, strādāt pie kases u.tml. tāpēc es nevēlētos vairāk nekādā veikalā strādāt.

17.12.2013 14:25 |

Sany

8272

Reģ: 29.01.2009

no sākuma padomā, kas tev patiktu vismaz. iespējams, tev tam vajag iziet vismaz kādus kursus vai ko tml. visur jau tā vnk nevar iet un sākt strādāt vienalga par ko.

17.12.2013 14:26 |

Hip.bone

824

Reģ: 27.08.2011

Sany

Nē,neesmu pārdevēja un veikals ar tas gluži nav. Starp citu vakar viens no kolēgiem aizgāja,strādāja mazliet ilgāk par mani. Jutos patiesi priecīga par vinu..

17.12.2013 14:29 |

Jolly_Angie

969

Reģ: 10.02.2013

Sāc rēķināt. Tieši tik vienkārši. Atliec naudu, lai vari iztikt līdz bezdarbnieku pabalstam, rēķini, cik ilgi vari atļauties būt bez darba, vai ir reāli šajā laikā atrast citu. Varbūt, ka situācija nav tik traka, kādu pusgadu tak var atļauties naudu nenotriekt sīkumos,drēbēs un izklaidēs, bet atpūsties. Ja līdzekļi neļauj nestrādāt (pabalsti nenosegs īri utt) tad ej prom tikai tad, kad jauns darbs vietā ir atrasts. Katrā ziņā- lai Tev izdodas!

17.12.2013 15:17 |

Danilla

1493

Reģ: 29.01.2009

Piekrītu visam, ko meitenes iepriekš teikušas...
Plus,

neviens darbs nav medusmaize

Tev ar to nemaz nav jāattaisnojas! ;) Pat zinātniski pierādīts, ka cilvēkam vienkārši ik pēc 7 gadiem jāmaina darbavieta! Nu nav viņš morāli spējīgs vairāk pienesuma dot, ja nu vienīgi nav šī darba fanāts (es to saprotu tā, ka darbs sasaucas ar brīvā laika interesēm/cilvēka būtību).

Varbūt jau šobrīd vari painteresēties par kādiem kursiem? Lai atrastu vēl kādu jomu, kurā varētu sevi izpaust? Un arī tas celtu kvalifikāciju, būtu vieglāk jaunu darbu atrast? :)

17.12.2013 15:18 |

Annie

13628

Reģ: 29.01.2009

Man brīžiem arī tā ir, ka nekas nepatīk, uzdarbu iet negribas. Bet es neeju prom no darba, jo neesmu pārliecināta, ka pie vainas ir darbs.
Ja būtu pārliecināta, ka aizejot no darba vai nomainot to, es justos labāk, tad es tā darītu. Bet, kamēr es neesmu sapratusi savas nepatikas cēloni, strādāju.

17.12.2013 15:28 |

začeits

4155

Reģ: 02.01.2011

Kā apdomīgs cilvēks ieteiktu vispirms atrast citu darbu un tikai tad pamest šo. Ja vien tev nav iekrājumi vairākiem mēnešiem..
+ nevajag sevi mocīt darbā, kurš riebjas..

17.12.2013 15:50 |

Raella

1282

Reģ: 07.12.2011

Es aizgāju, arī tāpēc, ka viss besīja utt., šobrīd 2 dienas esmu bez darba un novērtēju to laiku, kad bija jāceļas, jāiet uz darbu, skriešana utt., bet tas viss ir forši, jo sēdēt mājās visu dienu, kamēr visi apkārt strādā nav forši, nepavisam nav:(

17.12.2013 16:32 |

Donata

6299

Reģ: 15.11.2012

ja tev būs vēl bezdarbnieku pabalsts, vispār neredzu iemeslu neiet prom. ja vienīgi nedzīvo kaut kādā lauku ciematiņā, kur darba vietu praktiski nav. nav jāiet uz tādu darbu, kurā jāraud - tie ir sabojāti nervi un līdz ar to problēmas ar veselību.

17.12.2013 16:39 |

emanuelle2

16208

Reģ: 01.02.2010

Es arii saakumaa seit straadaaju darbu dazus meenesus ,kas nebija mans sapnis...Sapratu,ka ir kaut kas jaasaskata tajaa visaa tomeer taads,kas liek paarvareet nepatiku.Man taa bija nopelniitaa naudina,kura tajaa laikaa man bija "zelta veertiibaa".Vienmeer atceros,kaa priecaajos par savu "iipaso" naudu!
Aiziet vienmeer var,bet atrast vietaa darbu ,kurs patiks uz visiem 100%,noteikti nebuus viegli.

17.12.2013 16:40 |