kārtība mājās?

Es no bērnības esmu lielumliela kārtībmīle, mamma un māsa bardakcilvēki! Es jau maza būdama mammu dresēju, ka jāvāc viss, lai nav bardaks! Mamma, kad vairs nevarēja izturēt manu kārtībieviešanu, teica, ka es esot visus novedusi ar savu pedantismu:D Un ar māsu kā mums gāja, kad vēl dzīvojām vienā istabā, oi.....

bet brīžiem tā pašai traucē tā lielā tiekšanās pēc kārtības- mūždien ar baltu aci nolūru, kad vīrs kaut ko biku sacūko - kaut vai krūzes nospiedums uz galda vai ja konfektes papīriņu neaiznes uz miseni uzreiz, bet liek čupiņā pie kompja un tad aiznes visu kaudzīti uz miskasti. Ai, pašai grūti, tikai lieku stresu sev radu:D Bet nu nevaru savādāk- ļooooti patīk kārtība un tīrība!

Gangster, es esmu līdzīga.

Kad skatījāmies Bīstamās mājsaimnieces, vīrs teica, ka tā pedantisma ziņā esmu līdzīga Brī :D

Pedante neesmu un histērijā nekrītu, kad nav saklāta gulta vai draugs kādu drēbju gabalu nav pakāris skapī. Tiesa savas mantas vienmēr nolieku tur, kur tām jāstāv, nekur nekas nemētājas. Māju tīru tad, kad ir laiks, gribas vai redzu, kad vajag. :D
Mamma man mācījusi uzturēt tīrību, bet tas ne vienmēr sanāk. Un sevi par to nešaustu.

Kad skatījāmies Bīstamās mājsaimnieces, vīrs teica, ka tā pedantisma ziņā esmu līdzīga Brī

:D
Man māsa teica, ka esmu kā Denijs no seriāla Pilna māja :D Tevi vismaz ar sievieti salīdzināja! :D

Nespēju uzturēt perfektu kārtību tik mazā platībā. Gultas klāšana man aknās sēž, nevaru ciest to darīt.Paldies Dievam, gultu klāj un novāc draugs. Man galvenais,lai ir grīdas izsūknētas, trauki nav istabā un virtuve kārtīga,kā arī tīri roku dvieļi un spoguļi. Izmētātas drēbes mani nesatrauc.

Ja dzīvoju viena, tad vispār kārtībai nepievēršu uzmanību. Pēdējā laikā, kad puisis atbrauc padzīvoties, tad gan dzīvolis tiek pucēts. Kā viņš aizbrauc, tā atkal man viss mētājas kur pagadās.

Izteikts pedantisms ir mānija. Piemēram, ja cilvēks staigā pa māju un meklē, vai tik kaut kas nestāv ne savā vietā. Neciešu, ja pedants kārto manas mantas. Pēc tam neko nevar atrast.

Agrāk bija baigais karš ar mammu, tagad man māja kārtīgāka kā viņai :D

Esmu kļuvusi slimīgi kārtīga. Man daudzi cilvēki ir teikuši, ka esmu kā apmāta.
Agrāk, kad dzīvoju pie vecākiem, tāda nebiju, jo mājā viss atradās citādāk, nekā vēlējos.
Tagad ir pašai savs dzīvoklis un visu varu likt pa savam prātam, attiecīgi ir motivācija būt kārtīgai, jo neviens neko nevar pamainīt vai nolikt pa savam prātam.

Manā ģimenē arī tika mācīts, ka viss ir jāsakārto, nedrīkst dzīvot bardakā, utt. Bet pateikt to - tas ir viens, bet izdarīt kaut kas cits. Lai arī bērnībā tiešām kārtojām māju katru sestdienu un pamatīgi, bet tad pamazām visa tā kārtošana kaut kur pazuda. Mamma arī nebija baigā kārtības mīlētāja, pati viņa reti kad kaut ko darīja, viņai vairāk patika mutiski pateikt, ka jāsakārto māja, nevis to reāli izdarīt. :D Nu un attiecīgi nekāds pedants no manis nav sanācis, kaut gan ik pa laikam uznāk milzīga vēlme iztīrīt katru stūrīti. Bet ikdienā es nepūlos kko kārtot, bet nevarētu arī teikt, ka dzīvoju bardakā! :)

Forši, ka jums tā. Es cik nekārtīga biju bērnībā, tikpat nekārtīga esmu tagad. Es izmēžu visu māju līdz pēdējam, pēc minūtēm 10 atkal ir nekārtīgs. Es vnk esmu cilvēks- haoss. Turklāt man ir tā tendence pirkt visu daudz, piemēram, man vienmēr ir vismaz 5 dušas želejas, ntie šampūni, balzami, citādi matu līdzekļi. Vārdu sakot, miljons burciņas ar dažādu sastāvu, kas to bardaku veido, jo nav klur īsti visu salikt. Drēbju skapis arī ir par mazu, tāpē klubkrēsli man ir otrais skapis. Man nepatīk netīrība, bet nekārtība gan netraucē.

Kārtība patīk, bet man dzīvoklis 90% gadījumu ir nekārtīgs, jo vīrs ir gana nekārtīgs un man ir mazs bērns, kas to vien dara kā visu jauc.

Neesmu pedantiska, bet kārtību mīlu!
Parasti cenšos uzturēt kārtīgu savu vidi, cik nu tas ir iespējams ar diviem bērniem :D bet tas tāds tīrais bardaks, kuru arī paši vaininieki novāc.

Kārtība parasti ir tik daudz, lai nebūtu kauns no negaidītiem ciemiņiem. :)

Bērnībā nebiju super kārtīga, taču, kad sāku dzīvot atsevišķi, kļuvu kārtīga.. neciešu nekārtību. Nepatīk ēst, strādāt, mācīties, ja apkārtējā vide nav tīra un kārtīga. Bet nu mājās vīrietis mēdz radīt nekārtību un atstāt visu pēc sevis, tā nu nākas visu laiku kārtot .

Agrāk nebiju diez ko kārtīga, pakāpeniski sāku izjust mīlestību pret kārtību. Nekārtoju grāmatas alfabēta secībā, taču skapis un plaukti vienmēr perfektā kārtībā.

Man vienmēr ir bijis svarīgi, lai telpas, kurās atrodos, ir perfektā kārtībā. Iespējams kāds domā, ka esmu mazliet tu-tū ar savu kārtības māniju, bet es ar to sadzīvoju lieliski un jūtos ļoti labi.

Jebkurā diennakts laika ja kads atnaktu ciemos man butu perfekta kartība. Ko arīdzan ir vienkāršāk uzturet.

Maju kartoju katru dienu, man patik pats process. Puteklus, gridu mazgaju teju katru dienu. Gultu tapat klaju katru dienu, radu savam mazajam un sis uzjautrinas. Vsp milu kartibu, bet esmu ta kura taisa musu majas vislielako nekartibu. Virietis paliek 2. vieta.

Es vienmeer esmu bijusi kaartiiga,bet iipasi kaartiiga biju tiesi ,tad kad bija mazie.Pati gan izskatiijos kaa "skals",jo visu laiku kaut ko tiiriju ,mazgaaju,gatavoju utt...Vienmeer atceros to saakumu-mazs dziivokliitis ar malkas apkuri...Man loti patika tas,ka biju iemaaciijusi savus mazos sakaartot mantinas peec speeleesanaas taada lielaa kastee-atceros kaa sodien-kaste bija sarkana!!!
Laikam taa ir tomeer taisniiba-ja cilveeks ir kaartiigs,tad buus kaartiigs vienmeer.Neatkariigi no taa kur dziivo,kaados apstaaklos!Man tagad ir maaja ar 4 istabaam, un viss ir tiirs,kaartiigs!