mēs nekad ar draugu neesam atļāvušies šādi viens otru aizvainot. neesam viens otru apsaukājuši. es, protams, apvainotos par "resno cūku", bet viņam arī būtu tiesības apvienoties par vārdu "idiots", jo tas arī nav nekāds mīļvārdiņš. kādai, tavuprāt, būtu jābūt rīcībai no puiša puses, lai tu saprastu, ka esi kļūdījusies, sajusties, kā tas ir, kad tevi apsaukā, bet tai pat laikā neaizvainot otru?
Pašlaik sanāk, ka tu puisi drīksti aizvainot, bet viņš tevi nē. kur tad ir taisnīgums?
protams, ir starpība starp vārdiem "resna cūka" vai "idiots", bet katram tā mēraukla ir savādāka. tu nevari pateikt, ka draugu tas mazāk aizvainoja, nekā tevi, jo viņš ir pavisam cits cilvēks ar pavisam citu domāšanu un SAVU mērauklu. viņu droši vien, ka neaizvainotu vārds "ŗesna cūka", bet tevi aizvainoja. visticamākais, ka viņš domā, ka nosaucot tevi par resnu cūku, tas neko nenozīmē, jo priekš viņa šis vārdu savienojums ir tas pats, kas tev ir "stulbenis". mēs nedrīkstam teikt, lūk, šis ir mazāk aizvainojošs vārds un tāpēc to DRĪKST lietot, bet lūk - to vārdu (resnā cūka), tu nedrīksti lietot, jo tas ir vairāk aizvainojošs? tas nav sviests? kāpēc vsp ir jāapsaukājas? pati vien esi vainīga. protams, abiem ir jādomā, ko runā, bet tu nevari pateikt, ka ar savu rīcību draugu tu mazāk aizvainoji, nekā viņš tevi.