Apzināts sapnis?

Mani pēdējā laikā biedē mani sapņi, sāku kļūt paranoiska :D
Nesens piemērs: pamostos no tā, ka draugs saka, ka laiks mosties. Izstaipos, aizeju līdz virtuvei, uzlieku vārīties ūdeni kafijai. Nu viss kā jau katru rītu. Te pēkšņi - BAMS! Un es pamostos! Pamostos un saprotu, ka iepriekš piedzīvotais ir bijis pārāk reāls sapnis. Pat sāku draugam pārmest, ka šis mani modinājis, bet viņš nesaprot par ko runāju.
Un tā bijis vēl vairākas reizes, kad sapnī daru pilnīgi ikdienišķas lietas, runāju ar pazīstamiem cilvēkiem, kaut kur dotos, bet pēkšņi pamostos. Tā sajūta ir tik pretīga.
Sāku jau palikt paranoiska. Pēdējā laikā pieķeru sevi ikdienā domājot par to, ka ja nu arī šis ir sapnis un es atkal pamostos no tā? Nezinu kas pie vainas, bet nu sajūta ir reti riebīga :D

viena meitene man rādījās sapnī, pārmeta man kapēctā daŗīju, kkgan neko neemsu daŗījusi, tagad domāju vai viņa redzēja tieši to pašu sapni ko es, un ar lielam acīm kopš tās reizes uz viņu skatos. Visu sapni neizstāstīju, vienam cilvekam, bet man pateica, ka tas esot slikti, ka viņa rādās.

itševišķi erotiskos. Pārējos vienkārši izbaudu

un kad nav nojausmas kas tas pa cilvēku, tas ir stulbi.

Kušs... Ja savu vīrieti nekrāp, tad saņos var :D

cloo, kā jau teicu, ir vairākas metodes, kāda nu kuram liekas vieglāka un efektīvāka. Priekš manis visvieglākā un labākā ir šāda - kad ej gulēt, uzliec vairākus modinātājus, un precīzi 4,5h, 6h, un 7,5h no tā brīža, kad tu aizmiedz. Un ikreiz kad pamodies, mēģini atcerēties sapni, ja tas izdodas, un ja spēj, pieraksti to (man pašai nevienmēr tas ir pa spēkam, var arī iztikt bez pierakstīšanas). Un protams, neaizmirsti dienas laikā bieži taisīt reality checks. Pēc neilga laika nokļūsi tādā sapnī. Ja ir grūti, tad var nelikt visus trīs modinātājus, bet gan divus.

kāda sapnī ir dzirdējusi mūziku? es tik vienreiz.

Man gandrīz vienmēr kkas skan fonā. Lai ko es darītu, lidotu, kniebtos ar kādu, pastaigātos vai aplaupītu banku, fonā vienmēr skan manis izvēlēta mūzika. :D Tas kaut kā automātiski iet.

Vispār pēdējā laikā mani sapņi cenšās nani apčakarēt. Respektīvi es sapņoju un to apzinos un tad pamostos no sapņa, sapnī . Vēlāk kad es esmu reāli pamodusies vai pirms sapņa beigām es to saprotu.

Uzreiz pēc šīs diskusijas vakar aizgāju gulēt. Redzēju sapnī kā kaut kas pie manas mājas sabrūk. Tad redzēju kā pa gaisu skrien melns kaķis. Tad gaidīju, kad pa gaisu pārskrien trusis, bet nebija. Tad es domāju kāpēc nebija un tad sapratu, ka tas ir sapnis! Lai cik ļoti centos nesatraukties, tomēr nenoturēju. Viss izgaisa. Bija tāds moments sapnī YESS tas ir sapnis, esmu sapnī :D Lai gan nekas nesanāca, bet šādi sapņi dod motivāciju censties vēl un vēl! :)

Un tā bijis vēl vairākas reizes, kad sapnī daru pilnīgi ikdienišķas lietas, runāju ar pazīstamiem cilvēkiem, kaut kur dotos, bet pēkšņi pamostos. Tā sajūta ir tik pretīga.
Sāku jau palikt paranoiska. Pēdējā laikā pieķeru sevi ikdienā domājot par to, ka ja nu arī šis ir sapnis un es atkal pamostos no tā? Nezinu kas pie vainas, bet nu sajūta ir reti riebīga

Jā, man ir apmēram tāpat. No rītiem man nākas puisim pārprasīt vai mēs par to un to šorīt runājām, vai viņš tiešam ir iecerējis rīt braukt ceļojumā utt. :D

lucid dreaming ļoti reti sanāk pats no sevis, bet sanāk. To var trenēt izmantojot reality check. Piemēram, ieslēgt un izslēgt gaismu sapnī, (nedarbojas) utt. Apzināt sapni ir grūti tāpēc ka viss tur notiekošais pat ja ir nedabisks šķiet pilnīgi normāls, vienīgais kas jādara jāliek lietā nomoda domāšana un jāseko fizikas likumiem, tad var viegli pamosties. Man tas sanāk viegli, protams speciāli pie tā strādājot. No apzinātā sapņa var gana viegli tikt uz astrāli. Lai nepamostos, kad esam sevi tikko pieķēruši sapņojot, vajag novērst uzmanību no galvenā, "ko tagad iesākt?" parasti neviens uz sitiena nezina un pamostās, es iesaku kaut vai burzīt rokas vienu pret otru, lai ir kaut kāda sajūta, un tad lenām domā, ko vēlies darīt. Vislabāk jau ir aiziet gulēt ar gatavu mērķi.
Miega paralīze ir gana biedējoša cilvēkam kas to piedzīvo pirmo reizi, strauji pamostoties no astrāļa to var easy dabūt. Astrālis atšķirībā no sapņa, ir gana savdabīgs, ļoti ļoti dzidrs. Es tajā esmu apskatījis pats sevi guļam, daudz reižu, savādi jau sevi redzēt, laika apstākļi vienmēr atbilst precīzi, esmu pat redzējis ka uz kādas ielas izdegušas lampas, pēc tam pārbaudu un ir arī utt. Astrāli ir gana grūti kontrolēt, bet ja patrenējas sanāk.
Kā tur tikt? Es izmantoju tikai biežu gulēšanu. Teiksim, paguli pa dienu, pamosties, atkal paguli, mosties, un ej guēt pavisam. Prāts būs izgulējies un apziņu pamodinās mazākais troksnītis, bet ķermenis gulēs. Būs grūti atšķirt vai esi pamodies pa īstam, vai tomēr guli, es to atšķiru pēc skaļiem trokšņiem ausīs. Tālāk velies laukā, un dari ko gribi.

Mana pati pirmā metode kas man izdevās pēc daudz un dažādas literatūras lasīšanas bija, Mihaila Radugas metode. Sanāca pēc nedēļas treniņa, vai ātrāk. No rīta, tikko mostoties.

Man zīme, ka sapņoju ir tas, ka aizejot uz wc, nekādi nevaru pačurāt. Bet līdz šim tomēr neesmu to izmantojusi. Bet ir bijuši sapņi, kuros saprotu, ka sapņoju, jo, piemēram, nenosītos, krītot no augstuma.

Dzīvē es saprotu, ka ja kritīšu man sāpēs, bet kapēc es to nesaprotu sapnī? Piemēram, šodien atkal bija dīvains, galīgi nesaprotams sapnis, kurā sanāca diezgan stipri sasisties, bet es to sapratu tikai tad, kad biju jau augšā. Vakar arī bija sapnis, kurā bučojos ar čali un man parasti ir tā, ka es bieži vien atceros, ko esmu pirmstam kādā konkrētā situācijā domājusi un atceros, ka sapnī tajā brīdī padomāju, ka čalis dzīvē bučojās daudz labāk nekā sapnī. Kā lai panāk to apskaidrību, ka es taču esmu sapnī, kad notiek kaut kas neloģisks?

Ir bijis tā vairākas reizes sapnī, ka es pie sevis nodomāju, vai pasaku kādam ka dzīvē tā nav, vai dzīvē tas ir tāds un tāds.

Kā lai panāk to apskaidrību, ka es taču esmu sapnī, kad notiek kaut kas neloģisks?

Kā jau vairākkārt šeit tika minēts - vajag bieži taisīt reality checks. Ja pieradīsi pie tā, tad drīz vien arī sapnī sapratīsi, ka sapņo. Un kā arī, ļoti svarīgi ir pierakstīt visus savus sapņus, tas ļooti palīdz un krasi ietekmē sapņu spilgtumu un skaidrību.

El Diablo Kādus reality checks tu taisi un kādi vispār ir? Zinu par to ''Vai es sapņoju?'' un par paskatīšanos uz savām rokām.

meow, ir daudz un dažādi, katram pašam ir jāizvērtē, kurus no tiem ir vieglāk atcerēties, kuri ir efektīvāki, utml. Vispopulārākie : dienas laikā bieži cītīgi skaties pulkstenī, skaties vai laiks iet uz priekšu (sapņos pulksteņi nestrādā),
izslēdz un ieslēdz gaismas slēdzi, sapnī to darot nekas nemainīsies,
bieži skatīties spogulī domājot par to, vai šis nav sapnis (sapnī tavs attēls spogulī būs ļoti miglains, nesaskatāms, vai arī vispār neredzēsi savu attēlu),
aizturi elpu uz ilgu laiku, ja to izdara sapnī, nekas nenotiks, tu nejutīsi vajadzību pēc gaisa,
tad jau tevis minētā skatīšanās uz rokām un jautāšana, ''Vai es sapņoju?'',
palēkšanās - sapnī palecoties tu uzreiz sāksi lidot.
Es pati visbiežāk izpildu pēdējos divus, manuprāt tādējādi ir visvieglāk.

Pagājušo nakti kāreiz domāju, ko es redzēju sapnī, un tad kkāds sapnis parādījās, tik nezinu vai tas bij tas ko iepriekšējā sapnī redzēju, vai tajā brīdīar vaļējām acīm. :D jā tas bij ap 2 naktī, kad parasti visi guļ, un miegs man nenāk. :D murgs kkāds.

viss, ko iedomājamies/sapņojam ir jau pieredzēts vai no kā cita sintezēts

Hm, par šo te es neesmu pārliecināta. Piemēram, jau vairākos sapņos es nonāku vietā, kur nekad dzīvē neesmu bijusi, nekad neesmu redzējusi, pat neko tamlīdzīgu. Tā vieta ir tik dīvaina, tik neparasta, tur rodas sajūtas, kuras ne reizi neesmu piedzīvojusi dzīvē. Nespēju izskaidrot, kāpēc tur tik bieži nokļūstu, bet tas noteikti nav nekas pazīstams, zināms.

El Diablo, man tieši tāpat. Arī sapņoju par it kā jau pazīstamu, bet dzīvē nekad neredzētu vietu, emocijas ir trauksmainas, dažādas un nesaprotamas.

Lai cik ļoti centos nesatraukties, tomēr nenoturēju. Viss izgaisa. Bija tāds moments sapnī YESS tas ir sapnis, esmu sapnī Lai gan nekas nesanāca, bet šādi sapņi dod motivāciju censties vēl un vēl!

Galvenais ir nepadoties, turpināt trenēties. Kad saprati, ka sapņo, tu atcerējies, ka ir jānoturas?
Ja jā, tad tas jau ir uzlabojums. Ar laiku kļūs aizvien vieglāk. Tās sajūtas tiešām ir tā vērtas. Lai izdodas! :)

Arī sapņoju par it kā jau pazīstamu, bet dzīvē nekad neredzētu vietu, emocijas ir trauksmainas, dažādas un nesaprotamas.

Man atkal emocijas tajā vietā ir ļoti pozitīvas, bet reizē arī neizprotamas. Tā vieta man atgādina tādu kā paradīzi - silta vasaras diena, saulīte spīd, visi cilvēki ir laimīgi, mazi bērneļi skraida apkārt, uzsmaida man, tur ir cilvēks ko mīlu, visa noskaņa un atmosfēra ir tik sirreāli ideāla...