Būt superīgai, kad iekšā viss vārās

piekr'tiu, labāk nedari tā- neizliecies, ka tev viss ir kārtībā, jo savādāk viņš to sapratīs kā pašsaprotamu lietu, ā, gribu aiziet ar to savu draudzeni, nu i aiziešu, viņai jau nekas nav pretī..
man ļoti nepatiktu šāda situācija, varbūt, mēģini kārtīgi izrunāties ar savu draugu, varbūt nonāksiet pie kompromisa. vai arī lai ņem tevi līdzi, ja jau viņiem tik labi sestdienās iet, lai jau tev nav jāsēž vienai mājās.

Eu, meitenes, nu jūs dodat! Jums nešķiet, ka atslēgas figūra šajā situācijā ir tieši vīrietis? Vispār es esmu pārsteigta - jūs esat gatavas uzvilkt čali pie āķa vienkārši tāpēc, ka viņam tā otra sieviete ir svarīgs cilvēks un viņš vēlas ar viņu kopā pavadīt laiku. Bet ko viņam darīt, ja viņš grib to laiku kopā pavadīt? Vienkārši grib! Turklāt jums nav ienācis prātā (es gan ļoti novēlu, lai tā nav), ka, iespējams, esošā sieviete vēl viņa apziņā nav iespiedusies kā kaut kas tik nozīmīgs, lai noliktu malā savas egoistiskās tieksmes un apdomātos arī par viņas sajūtām? Cik saprotu, viņš ir diezgan strikti pozicionējis, kas viņam ir svarīgi un kas nav. Kādu jaunu divriteni tagad vajag izgudrot - telepātiski, bez parunāšanās, ar domu spēku pārmācīt vīrieti un pataisīt par citu, sev ērtāku cilvēku?

Savam puisim es neļautu tā darīt,

Nu jēziņ! Kā var NEĻAUT? Mammas var bērnien kaut ko neļaut!

Ai, ai, ai. Draugi ir liela vērtība un dzimumam nav nozīmes. Nav, protams, labi, ka viņš pavada visas sestdienas ar savu labāko draudzeni, bet Tu taču pati saki, ka šīs ir pirmās problēmas - tātad kopā neesat vairak kā trīs/četri mēneši. Sačakarēs viņš attiecības ar draudzeni, Jūs izšķirsieties un ko tad? Nevajag uzstādīt savus noteikumus, vajag izrunāties. Varbū, iepazīties ar šo meiteni. Tāda attieksme liecina par greizsirdību un zemu pašvērtējumu.
Ieteikums likt viņam izvēlēties ir muļķīgs. Var likt izvēlēties starp atkarībām un sevi, bet nevis nostādīt puisi fakta priekšā, ka tagad esi Tu un visa viņa līdzšinējā dzīve - ar visām pie ta piederošajām emocionālām pagātnes saitēm ir bezvērtīga.
Nepatīk man šādas meitenes, jo tas noveda līdz kraham manas attiecības ar labāko draugu, kuras ilga no trīs gadu vecuma. Parādījās viņam draudzene - kopīgi plānojām viņu randiņus, ieteicu daudz dažādas lietas, nereti sākumā, kad puisim gāja švaki, devu naudu, lai viņš var īštenot visas ideja (nepastāveja mūsu starpā tāds aizdošanas princips) un daudzas cirtas lietas. Plānojām, kā nākotnē mūsu ģimenes būs tuvas, bērni (ja tādi būs) ies vienā skolā... Bet šī meitene, dari ko gribi, negribēja ar mani iepazīties. UZstāīja savus ultimātus, kas noveda pie tā, ka draugs sēdēja ar mani un karājās ārā pa logu, meloja par atrašanās vietu... Es tā nevarēju. Kontaktu sarāvām. IElūzu uz savām kāzām, bet meitene neļāva nākt - tad arī pateicu, ka es saprotu un nevēlos scēnas tad vai pēc tam; ne viņš ir bijis raudzībās, jo es nevēlos kultivēt naidu starp viņiem... Skumji, ka ir šādas meitenes, kuras izdomā visādas pasakas savā galvā par kaut kādiem romāniem, atvilšanām un visu citu. Izbīdot un šķirot svarīgus cilvēkus. Kādēļ tikai sieviete drīkst nākt līdzi ar sacu bagāžu? Saviem draugiem un ģimenēm?

Šausmīgi žēl tevis.. ļoti labs padoms.

Alexxa, interesantas sarunas nenozīmē tikai tehniskas lietas. Lai būtu interesanta saruna ar vīrieti, pietiek uzrakt, kas viņu interesē (jebkas!) un par to runāt, uzdot jautājumus, izteikt savu viedokli. Un viņš tevi jau sauks par interesantu sarunu biedreni, kāda sen nav satikta. Kas notiks tālāk, jau atkarīgs no abu nodomiem un savstarpējās ķīmijas.

a ko nozīmē reti vai bieži? pārāk ilgi neesam kopā, lai saprastu to regularitāti, bet varētu būt reizi mēnesī kad viņi kaut kur iet un pavada vakaru kopā

Ja viņi jau nedēļām iepriekš kaut ko sarunā, loģiski, ka plānus nemainīs. Pamēģini sevi ielikt šajā situācijā.. ja tev ir plāni un viņš pēkšņi paska, ka negrib, lai tu darītu plānoto, bet kaut ko citu.

Vislabaka maciba ir darit tiesi tapat. Ej ar kadu viriesu kartas draugu kaut kur. Un tad vins redzes, cik pienemami tas ir vinam.

Jautājums autorei - tev bez puiša vēl draugi ir, vai arī tava visa dzīve griežas tikai ap darbu/mācībām un puisi?

PS. mēģini iemīlēt sevi, pacelt savu pašapziņu.

Vienkārši es neticu, ka vīrietis grib draudzēties ar sievieti "tāpat vien". Viņiem ir pārāk praktiska un racionāla domāšana, lai tērētu laiku pļāpās ar sievieti bez jebkāda nodoma.

Bieži vien draugus no mazotnes vairāk uztver kā brāli/māsu.. uzlielāko daļu tavu komentāru te gribas uzdot tikai vienu jautājumu - WTF????

Vienkārši es neticu, ka vīrietis grib draudzēties ar sievieti "tāpat vien". Viņiem ir pārāk praktiska un racionāla domāšana, lai tērētu laiku pļāpās ar sievieti bez jebkāda nodoma.

Par šito es ar sasmējos :D
Man ir viena draudzene, kurai ir labākais draugs jau kādus 18 gadus. Abiem ir otrās pusītes un tiekās viņi tiešām ļooti bieži, jo dzīvo teju kaimiņos. Nekas starp viņiem nav bijis un noteikti zinu, ka nebū, jo viņi ir bērnības draugi, kas kopā uzauguši un viņiem pie kājas, ka katrs ir ar atšķirīgu dzimumu, jo tas viņu attiecībās NEKO nemaina!
Ja kādam no viņiem otrās pusītes liktu izvelēties, es vai viņš/viņa, abi nenoliedzami izvelētos viens otru, jo tiešām, viņu draudzība it tā, kur viens par otru kritīs!

Smejies vai nē, bet, ja ir tāda draudzība, tad tur ir vieta mīlestībai. Jo draudzība jau ir tā pati mīlestība, tikai bez spārniem :)

Ir bijusi līdzīga situācija, arī attiecību sākumā, tomēr jāpiebilst, ka manā gadījumā netika minētas tādas frāzes, kā - es ar tevi nevaru pavadīt laiku, jo man ir jāsatiek draudzene.Nē,nē,nē, kopā bijām visu iespējamo laiku. Kā arī, netiku slēpta no citiem draugiem/draudzenēm. Un svarīgākais ir tas - kāda ir tā meitene. Pirmajā iepazīšanās reizē galīgi nebiju kategoriskā nostājā, biju pat ieinteresēta iepazīties. Tomēr pēc tikšanās reizes man palika visai graujošs iespaids un man uzreiz bija skaidrs, ka šī nav tā meitene, kuru vēlos redzēt tuvumā savam puisim. Protams, grūti par tādām lietām runāt attiecību sākumā, it īpaši jau tāpēc, ka starp jums vēl nav izveidojusies uzticība un arī sapratne par to, ko jūs viens otram nozīmējat. Tomēr - nepadodies! Aprunājies, izstāsti, kā jūties, galu galā - vai tu pati ar to meiteni esi mēģinājusi iepazīties? Kāda ir viņu saskarsme? Arī mans puisis ilgi nevēlējās saprast, kas man nepatīk ( vispār, vīrieši vispār maz redz kaut kādus sieviešu slēptos mājienus, izturēšanos..), tomēr nepadevos, sīki un detalizēti pamatoju, kas ir tas, kas manī izraisa nepatiku. Nepagāja pārāk ilgs laiks, kad tur tā komunikācija palika daudz retāka, līdz izbeidzās pavisam. Tagad ir pagājis jau krietns laiciņš kopš šiem notikumiem un varu pateikt vienu - ja tu tam puisim esi svarīga, viņš noteikti apdomās tavu teikto. Galvenais - nesasteidz, iepazīsties ar to meiteni un tad izdari secinājumus. Bet ja tavs puisis tevi galīgi neņem pierē - vienalga, cik nu jūs tur ilgi būtu kopā, nu tad es tomēr nepaliktu šādās attiecībās.


Otra situācija ir apgrieztās lomās - kad iepazinos ar savu puisi, minēju, ka man ir ļoti svarīgas attiecības ar bijušo, ka esam labi draugi. Tomēr! Laikam ejot sapratu, ka, lai nu cik tuvs cilvēks man nebūtu, es viņu nedrīkstu nostādīt augstāk par savu esošo draugu, resp.,cilvēku, ar kuru varu iedomāties veidot kopā savu ģimeni. Izvērtēju to, kā es pati justos, ja man būtu jāiejūtas viņa ādā un visas neskaidrības, kā man rīkoties, pazuda. Protams, bijušais draugs man joprojām ir tuvs cilvēks, tomēr mēs nesatiekamies, ja kas nepieciešams, vienmēr var pazvanīt vai aizrakstīt(tomēr arī tas notiek visai reti, vairāk tādā apjautāšanās līmenī, kā otram iet, kā dzīve iegrozījusies un vai viss ir kārtībā).

Rezumē - Reizēm lietas pašas no sevis sakārtojas, labāk iepazīstot otru cilvēku, bet ja ir kas tāds, kas tevi katru dienu nomāc un tev par to jādomā katru mīļu brīdi - nevilcinies, izrunājies un izdari izvēli!

Kas tie par nostādījumiem augstāk un zemāk? Es savus tuvos nešķiroju, jo nevar pēkšņi tā ņemt un draugus pamest, it īpaši, ja dzīvē palīdzējuši, vai atteikties no ģimenes, ja jaunajam krāniņam kaut kas nepatīk, kur nu vēl pašā attiecību sākumā. Jā, ir lietas, kas jāizrunā, jāizvērtē, jāpārvērtē, bet tak nevar tā, kā jauna draudzene, tā attā draugi, viss, man tagad viss būs tikai par un ap viņu.
Ja manam jaunajam draugam pēkšņi rastos baigie aizspriedumi pret maniem draugiem, ar kuriem gadiem kontaktējos, kuri man dzīvē ir palīdzējuši ļoti grūtās situācijās, vai atļautos sliktu pateikt par maniem radiem, aizietu bez liekām atvadām...
Un esmu redzējusi šitādas ''man viss skaidrs, saožu pa gabalu''. Spilgts piemērs. Svinam dz. d. VISI ar otrajām pusītēm, daļa nav pazīstami, sapazīstās, sadraudzējās, normāli pavada laiku, bet viena meitene, lai kā mēs centāmies, vispār, 0 kontakta un beigās tādu skandālu uztaisīja savējam. Jo viņš pie galda pārāk daudz runājis un kontaktējies ar cilvēkiem,lai gan viņš jau tā mīļa miera labad sēdēja kluss, uz klubu atteicās braukt (kopā ar viņu, protams) un nedzēra, jo protams, blakus sēž bakstīkle. Piebildīšu, ka ar alko viņam problēmu nav un iedzerot vienmēr ir uzvedies adekvāti.
Tad nu, otrreiz to meiteni mēs vairs neaicinājām un drīz tur arī viss pajuka. Jo pat dragos vīriešos viņa sāka saskatīt kaut kādu mistiku.

Viņiem ir pārāk praktiska un racionāla domāšana, lai tērētu laiku pļāpās ar sievieti bez jebkāda nodoma.

un priekš kam tad viņiem draugi, čomi vīrieši? ja to tā uztver kā tu, tad draudzība vispār ir tukšas pļāpas. priekš kam draugus, draudzenes, ģimeni, ja nav motivācijas kādu ievilkt gultā, bet tukši pļāpāt?
mani ar maniem draugiem un draudzenēm saista daudz kas vairāk, draugi ir otra ģimene, viņu otrās pusītes, ja attiecības ir ilgas, arī palēnām vnm kļūst par daļu no mūsu draugu ģimenes.

Viņiem ir pārāk praktiska un racionāla domāšana, lai tērētu laiku pļāpās ar sievieti bez jebkāda nodoma.

Ir sievietes, kurās vīrieši neko vairāk par seksa partneri nesaskata. Ja ir tikai izskats bez satura, tas ir loģiski.

194, manā gadījumā(par bijušo draugu), tā izvēle bija mana, nekas netika uzspiests.
Augstāk, zemāk kritērijs parasti notiek dabiski, resp.,ar vistuvākajiem cilvēkiem tev sanāk pavadīt visvairāk laika (tāpat jau diennaktī stundas ir tik, cik viņas ir). Es nekādā gadījumā negribu teikt, ka draugi man nav svarīgi. Nē! Draugi man ir ļoti svarīgi un tomēr, arī maniem draugiem ir otras pusītes, tādēļ tādu sarunas par laika dalīšanu nemaz nerodas, kad ir laiks - tad arī satiekas.
Bet konkrēti par šo situāciju - vai tev neliekas dīvaini, ka meitene tik noraidoši izturas pret puiša draudzeni? Ka viņa pat nevēlas iepazīties? Iespējams, arī variants, ka puisis pats negrib sapazīstināt, tur nu bez sīkākas informācijas grūti spriest. Bet nu absurds - visas sestdienas tagad pavadīs kopā un pat iesaistīt meiteni nevēlas. Nu nav tas ok!

nifnif, ar vīriešiem viņi solidarizējas, bet sievietes uztver tomēr kā kaut ko mazliet citu. Diemžēl!

raven, es nerunāju par seksa partneri, bet, ka tieši otrādi - sagrib attiecības ar to sievieti, jo ir gan saturs, gan izskats.

Galvenais- neizliecies! Nevienam nekļūs labāk, ja ar sakostiem zobiem uz sejas uzstiepsi smaidu un izliksies, ka viss ir vislabākajā kārtībā! Runā, meklējiet kompromisu, ja draugs tevi neuzklausa vai negrib vienoties par variantu, kas apmierina abus, saproti pati, kur tas ved..

risinājums ir - atrodi normālu puisi, kurš būs kopā ar tevi.
ja puisis būs tevī samīlējies, viņš nemaz neietu katras brīvdienas kkur bez tevis.
zinu, ka viens puisis arī līdzīgi darās, bet tas tādēļ, ka viņš to meiteni nemīl. viņa viņam ir tikai seksam. es nesaku, ka tev tā ir, bet neviens iemīlējies cilvēks neskraidīs ŗiņķi pa pasauli ar citām, ja tev jau viena ir.
es nepiekāptos un parādītu savu nostāju. es pateiktu, ka esmu viņa draudzene un negribu dzīvot un tikties pēc ierakstiem kalendārā. galu galā, ja viņam ir attiecības, viņš kādreiz citiem var arī atteikt vai var tācu līdzi ņemt tevi. es tad vismaz pateiktu, ka arī iešu līdzi un man vienalga.

kāpēc tu baidies attiecībās pateikt puisim to, ko tu vēlies? te neiet runa par sīkumiem vai stulbu tiepšanos. tu baidies palikt tikt pamest, ja aizrādīsi puisim par to, ka tas nav normāli un tu neesi ar to mierā? ja tu baidies palikt uz brīdi viena, tad nekas cits kā samierināties ar pazemojumiem tev neatliek. un, jā šajās attiecībās tu šādi daļēji arī tiec pazemota. nu es vismaz justos, ja draugs pavadītu brīvo laiku ar visiem citiem, izņemot mani. tad, kāda jēga no attiecībām?

Sievietes sludina savu brīvību - tiesības strādāt un būt līdzvērtīgām ar vīriešiem; sludina, ka var nedzemdēt, jo tas ir viņu ķermenis un dzīve; sludina, ka var iet atpūsties, kur un kā vēlas, jo cīrietim nav tiesību kontrolē viņas privāto dzīvi; sievietes sludina, k ir pašpietiekamas un var dzīvot bez kāda īpaša vīrieša, ar kaķi pie sāniem; sievietes uz katra stūra uzsver savu neatkarību, pašpārliecību un morālo/garīgo spēku... Bet kā izrādās liela daļa sievietes nav spējīgas samierināties ar citām sievietēm... Kārtējais slimīgas domāšanas klupšanas akmens. Mīlestība nav karš, mīļotais nav ienaidnieks, viņa ģimene un draugi nav pretinieka bandinieki, kurus novākt. Ja tiek veidotas attiecības, katram ir tiesības uz savu brīvību, darbiem, vēlmēm un tuvajiem cilvēkiem. Nav jāapkaro otrā tas, kas pašai liekas nepareizi; ir jāmeklē tas, kurš domāš tāpat kā Tu; nav jācenšās mainīt pasaule, ir jāmainās tai līdzi. Nevar sēdēt uz līdztiesības lauriem, noliedzot otra tiesības socializēties ar cilvēku tikai atšķirīgu dzimumorgānu dēļ. Kad sievietes to sapratīs, pasaule kļūs vieglāk panesama.