Par dzīvniekiem un bērniem

Ļoti atkarīgs no suņa rakstura. Tik tiešām nevar tā viennozīmīgi pateikt... Ar vienu suni visu laiku jāuzmana, otram vienalga.

Pirmie bija suņi. Kad ieradās bebis, suņi jau bija lieli. Atceros, ka pirmajā dienā, kad ieradāmies no slimnīcas mājās, suņi bija tiiik priecīgi mani redzēt (4 dienas nebiju mājās, līdz šim ilgākais laika posms), ka nemaz nepamanīja bēbi. Pēc pāris stundām mazais sāka raudāt, tad arī suņi saprata, ka jauns iemītnieks, protams gribēja iepazīties, bet mēs tikai pa gabalu parādījām un pateicām, ka pie mazā nedrīkst iet. Viņi arī klausa, bez liekas vajadzības nelien klāt. Kad mazais guļ ārā ratos, tad suņi viņu sargā un kad bēbis pamodās, tad suņu puika uzlika purniņu uz ratiem un sāka smilkstēt, it kā mierinot mazo. :)

Vot mani arī interesētu šis temats,jo arī gaidam bērniņu un mājās mums ir pusotru gadu veca kaķenīte bet nu viņa man tāda mežonīga...lec kājās..kad dusmīga kož..skrāpē
Griežam nagus bet nu arī uztrauc reakcija kāda viņai būs kad piedzims bērniņš:(

Suni labāk pēc tam, kad bērns ir ģimenē.

Uz šo tēmu var attiecināt arī vienā cita diskusijā pieminēto:

Paziņām suns bija ļoti greizsirdīgs uz viņu bērniņu. Protams suņuks tika bārts. Pēc laika ģimeniskā pasākumā pie ezera, kur suņuks bija peldējies jau vairākus gadus, viņš aigāja noslīcināties.
Saimieki domāja, kāpēc viņš tik tālu peld, un vienā brīdī vnk pagāja zem ūdens. Vīrs metās ūdenī, bet vairs jau neko nevarēja līdzēt.

Suņuks bija saimniekiem kādus 5gadus, līdz pieteicās berniņš.

Tik skumjš gadījums. Vispār, kad bērniņš ienāk ģimenē, ir VĒL vairāk uzmanības jāpievērš dzīvniekiem. Tas ir identiski, kad ģimenē ienāk otrs bērns un vecākais jūtas atstumts, nederīgs, vīlies... Jāseko uzmanības pievēršanai.

Bērna mājās nav :D Bet satiek viņa bērnus ne mazums.
Sunei ir izteikta nepatika pret bērniem līdz 4/5 gadiem. Viņa rūc virsū, ja bērns viņai bāžas virsū. Bet man radu bērni viņu mazi kaitināja, tapē sunei laikam sliktas atmiņas :/
Tā, garāmejot bērni viņai patīk, ar vecākiem iet rotaļājas, spēlējas un labākais draugs, bet, ja mazi, pret vņas gribu mācas virsū, tad ne.. Domaju, ka, ja viņai aiz astes parautu, viņa iekost varētu. Apbrīnoju tos dzīvniekus, kas iztur to visu un pat neuzrūc :D

Es vienreiz biju liecinieks dikti pretīgai situācijai. Biju pie draugiem viņiem sīkais 3 gadīgs un suns jau sen. Tas suns to bērnu visulaiku sargāja jau no dzimšanas, neko nedarīja, kad tas sīcis viņam ausis plēsa un raustīja.
Tad nu sīkais savu maizīti iedeva sunim, pilnīgi mutē iebāza, loģiski, ka suns apēda. Sīkais sāka nelabā balsī brēkt, un tētuks no visa spēka tam sunim iespēra. Bļin, par ko? Man tik pretīgi palika. Nu kas tad tam brēkulim notiks? Lai pabļauj. Saprastu, ja iekodis būtu..
Ai, vispār esmu vairākas ģimenes redzējusi, kuras sāk ar suni, tad bērns, un suns paliek nevajadzīgs traucēklis.

Man brālim ir suns. Francītis - bērnu pieņēma, cieš visas sīkā izdarības. Man pat citreiz viņas žēl.

Man gan nav bērnu, bet es par šo esmu domājusi. Man kaķis ir tāds nelietis,ka es nezinu ko iesāktu,ja bērns būtu. Man bailes,ka viņš nelec gultiņā un neguļas tam bērnam pie galvas,kā viņš dara man. Nezinu, tik ziņkārīgs un dirsīgs,ka nezinu. Atnāk mazā knīpa ciemos, šim tikai ķepas gaisu...
Kas to lai zina,kas tam vzēram prātā ienāks, ja bēbis mājās būtu.

Man mājās ir pieaudzis staffs un pieaudzis kaķis, nedomāju, ka būs problēmas. Nu par kaķi esmu 100% pārliecināta, ko tad viņš vispār var izdarīt ... !? :) Ar suni , būs kā būs, bet nu es nedomāju, ka apēdīs bēbi :D

Tieši tas pats, kas Gemini. Sīkie raustīja un bāzās virsū, kad viņa bija maza un tagad joprojām necieš tādus mazos, ar lielākiem neko.
Bet draudzenes sibīrijas laika gan cieš, ka bērns viņu rausta, baksta un sit, kaut arī suns viņiem bija pirms bērna piedzimšanas.

weee - kaķis var ielēkt gultiņā un uzgulties uz galvas. Man brālis mazs bija, ratos gulēja un kaķis ielēce ratos un apgūlās bērnam kā cepure apkārt. tā abi sutināja, bet labi,ka ne uz sejas.

Par suņiem man nav pieredzes, bet par kaķiem varu vienīgi piebilst, ka noteikti mazu kaķēnu nevajag ņemt tad, kad maziņš bērns ir mājās - viens otram var pāri nodarīt. Gan bērns nesaprast, ka kaķītim sāp, gan kaķis uzklupt bērnam virsū, kā čāča minēja.

Un vēl gribas piebilst, ka bieži vien jau ir tā, ka piedzimstot bērnam, to dzīvnieciņu atstāj novārtā. Viņam taču arī ir jūtas. Nevajag jau tā pavisam aizmirst. Protams, protams, ir visādas situācijas. Tas tikai no mana skatapunkta - no redzētā apkārt.

man vispirms bij kakis, pec tam mazais, vispar kakis sakuma loti aizdomigi skatijas uz vinu, bet sargaja, guleja pie maza gultinas uz paklajina, ap gadu kakis vnm skreja sagaidit pie durvim tiesi mazo nevis mani vai teti, glaudas ta klat ka mazais krita nost no kajam, tagat abi gul viena gulta pa nakti, bet pa dienu kakis no maza zulikina slepjas :D
a un vel pec tam mums uzradas trusis, bet tam vis pie kajas, visn ir divains :D

čāča, aaa... nu skaidrs, mans kaķis pieklājīgs un ar tādām muļķībām nenodarbojas .... :)

Man ir 11 menesus vecs suns, kurs ir loooti jauks un draudzigs, bet vinam ka jau kucenam ir baigaaka energija, leka apkart ka kalna kaza, kepas ari vinam smagnejas. Kad ienaks gimene bernins es pat nezinu ka bus, zinu, ka suns vinam neko neizdaris, vienigi vins var trakot un varbut netisam bebiti savainot, jo pat tagad vins nak speleties un ka liek kepas virsu man uz vedera - nu taa saap. Otrs - man liekas, ka suns no maza neatkapsies, jo musejais ir ediena vergs, var sedet pie mutes 10 minutes un ostit tavu elpu pec siermaizes, tps man liekas, ka vins laizis siiko, jo vins smarzos pec piena.
Bus gruti, bet suns jau loti gudrs, visu saprot, tapec domajams, ka atri iemacisies, ka bebits ir bebits un galu gala suns ari nomierinasies, jo paliks vecaks.
Man vispar ieteica, kad majas atnes mazo, tad nopirkt sunim kaulu vai kkadu nashki un pateikt, tas ir mazs bernins, vins tev atnesa davanu un tev vins jamil un jasarga. Tad suns doma, ka tas sikais baigi labais esot, jo davanas nes. Ta pat dara ari, kad ienak otrs bernins gimene.

Ak, mums vel ir kakis, kurs 100% lidis berna gulta, tur ari jabut uzmanigiem, lai vins uz galvas neapsezas, bet kakis mums tads zolids gan.

Dominika, manai sunei ir 7 gadi, viņa ir tieši tikpat aktīva kā gada vecumā :D tiesa, mazie suņi ir ilgāk dzīvojoši nekā lieli, bet nu liels suns ar, ja vien jūtas labi, ir aktīvs :)
Es nedomāju, ka dzīvnieki ir liels bieds. Bērns ir lielāks bieds... Jo viņš neapzinās, ko drīkst un, ko nē..
Mums draudzenes ģimenē meitene bija kaut kāds briesmonēns pret dzīvniekiem (nu tiesa, jau pusaudze), viņa reiz tā sunim ar koku iedeva pa galvu, ka tas viņai iekoda galvā. Visi suni vainoja (labi, ka nenošāva), bet acīmredzami-suns bija izaicināts un novests līdz pēdējam..

Gemini - tasiniba jau tev ir, suns un kakis dabus trukties, kad mazais paausies. Tomer tas pirmais bridis lidz kadiem 6 men mani biede, ka bus ar maza noliksanu uz gridas utt. Bet tpc mes speciali perkam tadu divanu, kur sikais vares dzivoties, lai uz gridas nav jaliek. Un vel pastaigas - rati un trakais suns :D

Pašai nav bērnu, bet kad eju staigāt un draudzene paņem līdz mazo brāli kas ratos čuč suns neatkāpajas no ratiem iet blakus visu laiku. Lielākais ko viņa varētu izdarīt apgāzt aiz neuzmanības un nosiekalot.
Bet kaķis gan ir pagadījies bērnu nīdējs :D