Par svētkiem

Man nav tādas noteiktas summas, cik plānoju iztērēt vienam cilvēkam. Dažreiz gadās ieraudzīt foršas lietiņas par mazām summām. Cenšos meklēt tādas praktiski noderīgas dāvanas.
Es, piemēram, mēdzu sakomplektēt dāvanu no vairākām lietām - noadu zeķes un kaut ko vēl piepērku klāt. Tas viens piemērs.

Viss taču atkarīgs no tevis, tev vienmēr ir iespēja nedāvināt dāvanu par 10ls, bet gan par 5ls. Arī manā ģimenē ir bijuši gadi, kad vispār tiek sarunāts, šogad nedāvinām neko dārgāku par x Ls, jo bija laiks, kad nācās dzīvot ar zemiem ieņēmumiem. Es nedomāju, ka Ziemassvētki ir tie svētki, kur par neliela budžeta dāvanu, kāds apvainosies.

Atceros skolas laikus, kad vienaudžiem tika dāvināti telefoni, datori&co, bet es vienmēr saņēmu kaut kādas zeķes, Jēziņ, cik apkaunojoši es jutos, kad klasesbiedri vaicāja - Nu, nu, ko tev uzdāvināja?! Bet tagad..es būtu priecīga par tām vilnas zeķēm. Lai vai kā, ar to es gribeju teikt, ka man nešķiet pareizi, ja pēc apdāvināšanas tev paliek tāda slikta pēcgarša - ka kāds ar varu ir patukšojis tavu maku. :)

Nu tas taču katram pēc iespējām un algas atkarīgs. Kad pelnīju 300ls, arī dāvināju mazas dāviņas, tikai piedomāju, lai viņas būtu īpašas un no sirds. Tāpēc jau daudzi dāvina paštaisītus gardumus vai arī taisa izlozes. Man nav tik daudz tie apdāvināmie. Prioritātes ir vecāki, brālis, mans mīļotais un vecvecāki. Mīļotajam, protams, sanāk visvairāk, vismaz 50ls parasti, vecākiem bieži dāvinu biļetes uz kādu pasākumu, arī līdz 50ls parasti ( bet uz diviem ) un brālim, vecvecākiem līdz kādiem 30ls. Nu tad vēl mazajai māsīcai ko nopērku, kādreiz arī krustmātei. Pārējos atstāju bešā :DDrauga radiniekiem , pie kuriem arī svinam, dāvanas pērk draugs.

Man baigi nepatīk, ka dāvanas pērk ķeksīša pēc. Un vēl man nepatīk, ka tie, kas nevar atļauties normālas dāvanas, nopērk kaut kādus krāmus. Ok, nevēlos nevienu aizvainot, bet drauga radinieki laukos bieži nopērk vietējā veicī kaut kādus krāmus, ala dīvainas sveces, traukus, dvieļus utt, ko man nav kur bāzt. Pagājušogad bij vilnas zeķes, tas ir vienīgais, ko novērtēju, vēl tagad valkāju. Bet arī kaut kādas pašadītas rakstainas šalles, cimdus un bezgaumīgus lakatiņus es nevalkāju, tad labāk vispār netērēties , vai uzdāvināt konfekškasti.
Tāpat drausmīgi liekas visi tie Tiger un ko brīnumi, figūriņas un citi štrunti.

Man arī sākumā skaitot naudu dāvanām savācās tāda tīri neko summiņa, bet, tad tomēr ņēmos pārrēķināt, jo saprotu, ka nesanāks atļauties tik daudz naudas tērēt. Tā nu sāku domāt, kas varētu būt noderīgs konkrētam cilvēkam - piemēram, brālim nav čību, bet grīdas dzīvoklī aukstas - tā nu pirkšu viņam čības. :)

Kampanellas minētās dāvanas, kas ierindojas pie bezjēdzīgām - jā, bieži tā ir, bet es kaut kā dzīvoju ar to domu, ka dāvana nav būtiska, būtiska ir attieksme, ka cilvēks vēlēja labu, centās un īpaši jau lauku omes. Vecvecāki varētu man uzdāvināt svečturi ar gliteriem, bet vienalga man tas šķistu mīļi.

Lipstick, dzirdēju, ka čības nedrīkstot dāvināt :D, bet , ja jau neesi māņticīga, tad ir ok dāvana.

Jā, un riebjas arī, ja ar tām dāvanām lec aukstāk par savām materiālajām iespējām, sapērk dāvanas un tad dzīvo janvārī badā. Ir arī tādas lietas redzētas.

Kā nu kuram. Tētim var uzdāvināt mājas čības pa 10ls, bet tajā pašā laikā mammai telefonu varu uzdāvināt. Draugam šogadtaisos dāvināt futzāla apavaus pa 67ls, bet draudzene prasīja glāzes, kas maksāja uz akcijas 4ls:D
Kā nu kuram, kā nu kuru gadu.

Ziemassvētkos cenšos katru iepriecināt ar to, ko viņš vēlas vai kas viņam patīk :) un davanas dārgumam vai lētumam nav nozīmes, manuprāt. man sanāk, ka, piemēram, vienā gadā varu iztērēt tiešām niecīgu naudas summu, jo lietas, ko ģimene vēlas, ir nelielas, salīdzinoši lēti nopērkamas vai arī es uzsvaru lieku uz kaut kādiem foršiem pašdarinātiem niekeim, piemēram, konfektēm, bet otrā - 3x lielāku summu, jo man gribas visus ieprieciāt ar viskaut ko foršu, ko nu esmu sadomājusi :D

kampanella, jā, jā, atceros, ka te bija tāda diskusija :D Bet ne brālis, ne es neesam māņticīgi, tapēc viss ok. :D

vislielākā dāvana māsai līdz 10ls! pārējiem saldumi kopsummā par kādiem 10ls.

Vispār tā dāvanu būšana ir baigā štelle. Mēsparasti noprasam ko nu kurš grib saņemt un pēc kā kurš kāro. Pagājušajā gadā man ellīgi vajadzēja taisnojamo un es to dabūju, aizkarus dabūju un datorkrēslu:D
Tajā pašā laikā brālis izteica vēlmi pēc silta pižika:D
Ko nu kurš grib, man nepatīk dāvanas, kas ir skata pēc-labāk dāvinu ko tādu,ko es zinu,ka vajag un izmantos.
Šogad mammai izteicu vēlmi pēc mīkstas segas. Drauga mamma pieteicās ar paklāju palīdzēt. Ļoti labi.

paris, apsveicu, tāda ir pareizā attieksme, es arī vēlētos tādu iegūt, jo citādi tādā veidā ir gadījies aizvainot drauga vecākus ( drauga acīs tieši, ne jau viņa vecāku klātbūtnē ), un tad sapratu, ka tā nedrīkst, tāpēc tagad paturu savas domas pie sevis, bet man vēl ir tā, ka man viņa mamma šķiet liekulīga, savu iemeslu dēļ, iespējams, ja mums būtu sirsnīgas attiecības, tad būtu citādi, un vispār par lielāko dāvanu uztvertu iespēju satikt tos cilvēkus, bet tā kā tur braucu ar gariem zobiem un tikai drauga dēļ, tad arī tā attieksme varbūt nav tā labākā. Mēģināšu to mainīt kaut kā, jo vēlos, lai mans mīļotais ir laimīgs un nekādi nevēlos aizskart viņa tuviniekus, arī dāvanu sakarā nē. Jo tuvāks ir cilvēks, jo tā dāvana šķiet īpašāka. Bet nu, vispār, negribētu, lai mans draugs man uzdāvinātu kaut kādu sveci, svečturi un tml. kaut gan viņš man ir tuvākais. Vispār šogad noteikti būšu vīlusies dāvanu ziņā, jo gribu gredzenu no drauga, bet jūtu, ka nebūs. Gribu, lai ātrāk paskrien tie svētki un tā vilšanās :D Drausmīga ir tā sajūta, kaut ko konkrētu gaidīt un saņemt ko citu, te jau arī ir tādas diskusijas pēc svētkiem katru gadu , atceros, ka bija kaut kāds salmu āzis, par ko pārsmējos :D

Parasti apdāvināmos apjautāju par vēlmēm un cenšos uzdāvināt to, ko cilvēks vēlas. Par dāvanu cenām nedomāju (protams, saprāta robežās). Neredzu jēgu ieciklēties uz kādu konkretu summu un tad mēģināt šīs summas robežās sapirkt kaut kādus niekus, lai tikai kaut kāda dāvana būtu.

Hmm, forši, ka var nedomāt par dāvanu summām. Es gan parasti izdomāju, ko varu atļauties sākumā. Labprāt, uzdāvinātu vecākiem ceļojumu, nevis biļetes uz teātri. Ceru, ka kādu dienu to varēšu atļauties.

šogad man vispār nav nekādas svētku sajūtas..par dāvanām vispār negribas domāt..tā kā esmu palikusi vispār bez ienākumiem un vienīgais pelnītājs palicis draugs, jūtos diezgan bezpēcīgi..pilnīgi gribās noslēpties no visiem un nerādīties nevienam acīs... tā kā apdāvināmo loks ir diezgan paliels, jo ģimene ir plaša, iestājas vēl lielāks rūgtums sirdī..nemaz negribas svētkus..

Dārgas dāvanas nepērku. Mūsu mājās tā nav pieņemts. Šogad vecākiem dāvināšu kalendāru ar mūsu bildēm (mums tā ir jau kā tradīcija, vecāki gaida ar lielu prieku šo dāvanu).
Brālēnam vēl neesmu izdomājusi dāvanu, vīram arī nē. Bet tas noteikti nebūs nekas ļoti dārgs.

Mūsu ģimenē ir tradīcija Ziemassvētkos nepirkt dāvanas. Apdāvinamies tikai ar pašgatavotām dāvanām un tas arī nav obligāti. Tās taisa tas, kurš grib.
Ziemassvētki ir ģimenes svētki, prieks par kopā būšanu nevis par to, kurš saņems vai uzdāvinās dārgāko dāvanu. Tāpat arī nesaprotu to dāvanu pasūtīšanu uz svētkiem, dāvanas lai dāvina uz dzimšanas dienām, Ziemassvētkos dāvanas man nespēlē nekādu lomu.

+aloe

Esmu jau sapirkusi lielāko daļu dāvanu. Katram sanāca +/- 6-7 ls par dāvanu. :) Vienīgais draugam katru gadu sanāk visdārgākās dāvanas apmēram 30 latu vērtībā.