Mēs pagaidām maksājam visu uz pusēm (īri, komunālos) + katrs pats par saviem izdevumiem atbild (telefons, kredīti/saistības u.t.t.). Taču, draudzējamies tikai 2 gadus un neesam precēti, līdz ar to, neuzskatu, ka viņam būtu mani 100% jāuztur.
Protams, es būtu tikai priecīga, ja īri un komunālos maksātu viņš, jo tad man būtu vairāk naudiņas, lai iegādātos, piemēram, interjera priekšmetus un saimniecības preces uz kurām šobrīd taupām, jo abi vēl esam karjeras sākumpunktos un nepelnam tik daudz.
Kopumā, man nevajag, lai mani uztur, lai redzētu, ka puisim daudz nozīmēju un viņš mūsu attiecības novērtē, jo to redzu ik dienas ikkatrā sīkumā, ko viņš manā labā dara. Ja cilvēks mēģina iepriecināt arī ar pavisam vienkāršām lietām (kvai vakariņām sveču gaismā), kas nemaksā miljonus, man ar to ir gana. Ikdienā jau var redzēt un novērtēt, vai cilvēks ir skops (un būs arī turpmāk). Mans puisis ir labsirdīgākais cilvēks, ko jebkad esmu pazinusi un zinu, ka viņš vispirms labāk parūpēsies par saviem tuviniekiem, mīļajiem un tikai pēc tam domās par kaut kādām luksusa, nevajadzīgām ekstrām.
Viss slēpjas attieksmē nevis naudas maciņa biezumā. Mūsdienu sievietes bieži vien ir slinkas un izlepušas un grib, lai viņas uztur. Es pieļautu, ka mani 100% uztur tikai grūtniecības/bērnu kopšanas laikā. Ir patīkami, ka vari nopirkt kaut ko sev bez atļaujas un naudas prasīšanas otram.