Nu jau, nu jau, meitenes. Vai pieredze rodas tad, ja esi kādu nokrāpis? Un nepieredzējušas ir tās,kas ir monogāmas? Tad man galīgi nav skaidras mūsdienu attiecības.
Tad labāk es dzīvoju ar savu vīru monogāmijā, ar saviem burvīgajiem 2 bērniem un esmu nepieredzējusi, nevis pie grūtībām skriet citiem večiem pakaļ. Vispirms jātiek galā ar vienām attiecībām, pirms lēkt citās. Kā tad tas ir iedomājams - aizies, pabaudīs romantiku ar citu vīrieti, atskries atpakaļ pie vīra un dzīvos tālāk itkā nekas nebūtu bijis? Kā nāks jaunas problēmas atkal tas pats? Pēc kā tas izskatās? Vai tiešām kāda sieviete tā var dzīvot? Ja vienreiz tiek aiziets vieglākais ceļš, nākamajā strīdā tiks atkal meklēts vieglākais ceļš un tā katru reizi,kad mājās būs kašķis-sieva draudēs vīram un skraidīs riņķī, jo tas jau ir tik viegli. Taciņa jau iestaigāta.
Ticiet man, lai arī es būtu tā nepieredzējusī šeit. Šīs attiecības nav glābjamas šā kā tā.
Vēl nesen šeit pat puisis izveidoja diskusiju, kurā "draudēja" meklēt mīļāko,jo meitene nedod un visas kā klukstes metās noriet vīrieti. Bet kas ir šeit? Šeit ir iesaistīts bērns. Man atklāti sakot, būtu kauns sava bērna priekšā, par to,ka es kā svilpaste skraidītu atpakaļ pie citiem, kamēr esmu laulībā ar bērna tēvu. Bērni to visu jūt, bērni jūt katru vecāku strīdu un es to zinu,jo pašai ir 2 bērni. Šis man liekas absurds. Nē, nu var jau teikt- ej, krāp, baudi dzīvi, domā par sevi.