Labvakar, dāmas!
Veidoju šo diskusiju, lai lūgtu pēc kāda padoma un objektīva skatījuma no malas uz manu situāciju.
Tad nu pie lietas. Pirms pāris gadiem ieguvu izglītību viesu apkalpošanas jomā. Attiecīgā izglītība sevī ietver darbu restorānos, viesnīcās. Laiks gājis un ar katru brīdi arvien vairāk jūtu, ka nav, nu nav tas priekš manis. Jautāsiet - kāpēc ātrāk nesapratu? Sākumā tas aizrāva, laikam ejot sapratu, ka tas nav mans aicinājums un sirds darbs. Kopš sevi atceros, vienmēr interesējušas radošas lietas - fotogrāfēšana, dizains, arhitektūras nozare. Nesen pieķēru sevi pie domas, ka ar lielāko prieku labāk strādātu muzejā vai bibliotēkā, jo kultūra un māksla aizrauj un vienmēr aizrāvusi.
Kāds ir mans jautājums? Kā šādā situācijā rīkotos jūs? Vai izvēlētos ierasto stabilitāti un par spīti visam paliktu strādāt savā profesijā vai pieļautu domu sākt kaut kur studēt un tiekties iegūt profesiju, kura sirdij būtu tuvāka? Pēdējā laikā aizvien biežāk pieķeru sevi pētot dažādus studiju variantus, taču tai pat laikā tas ir risks - atkal sākt mācības, tā teikt, visu no nulles.
Varbūt kādai ir pozitīva pieredze līdzīgā jautājumā, un ir iespēja ar to padalīties.
Paldies jau iepriekš par jebkuru komentāru/ieteikumu/padomu!
13
