Man jau pirms dzemdībām centās ieskaidrot, ka tikko piedzims tā man gribēsies drīz atkal, bet es jau tad zināju, ka sevi pārāk labi pazīstu, un ka nebūs man bērni ar mazu starpību, ja agrāk domāju, ka min 5 gadi starpā, tad tagad, kad mazais jau minimālā robeža ir 10 gadi. Janvārī eju atpakaļ darbā un zinu, kad sākšu strādāt, tā domāju, ka nebūs vairs laika otrajam, jo gribu arī karjeru un visu citu, ja nu vienīgi uz 40 gadiem, kad pēdējais brīdis, bet tā kā mans draugs negrib vairs bērnus, tad man jau vienalga. Tagad man bija labākais brīdis, kad piedzemdēt, jo vēlāk jau nebūs tam laika vairs. :)
Apbrīnoju tās, kurām ir vairāki ar mazu starpību, bet man pārāk daudz apkārt tādi pāri, kur redzu cik tas grūti, kad maza starpība - nu nē, tas nav priekš manis. :D