Ar zobu paradishanos ir trakak, ja agraak zeleeja visu, tad tagad atgrauz lielus gabalus, bet pedeja laika ir sakusi koshlaat un vairs tik biezi negadas, bet vina parasti pati atklepo, vai situ pa muguru, ja redzu kur gabalins ir, citreiz ir gadijies vilkt no rikles ara.
Par to papiiru, ja redzu, tad sakuma prasu lai atdod pati, citriz iedod, ja nee, tad nemu nost un saku ka nedriikst. Vienreiz kaut kir bija atradusi kait kadu aviizi un pamatiigi aizrijaas, labi ka draugs bija blakus, izvilka to gabalu araa.