Nadīna, kursos stāstīja, ka jaundzimušajam nereti sāp galva un tas var būt viens iemesls, kādēļ zīdainītis sasprindzinās, raud un neņem krūti. Klasika ir uzreiz pieņemt, ka bērnam puncis sāp vai piens negaršo/ir par maz/par liesu u.tml., jo viņš paņem krūti, pāris reizes pazīž un sāk raudāt. Ja pieņem, ka sāp vēders, bet pēc vēdera pilienu iedošanas, pusstundas laikā mazajam sāpes nepāriet, tad visticamāk sāp galviņa.
Zīšana ir paliela slodze mazajam cilvēkam un, ja sāp galviņa, tad tāda slodze galvassāpes tikai pastiprina. Tad nu ieteica mazuli likt pie krūts tādā veidā, lai galviņa būtu nedaudz augstāk par pārējo ķermenīti un, kad nebaro, mazo panēsāt uz pleca vertikālā stāvoklī (pieturot muguriņu un atbalstot zem kājiņām, nevis turot roku zem dupša), lai asinis atplūst no galvas vai pašai atgulties gultā 30 grādu leņķī un mazo uzlikt sev uz krūtīm. Šīm sāpēm esot jāpāriet līdz 3 mēnešu vecumam.