Par barošanu, es uzskatu, ka var mazajam dot maisījumu, bet saglabāt arī savu pieniņu. Es pati pirmo mēnesi to vien darīju, kā atslaucu pienu savu, man bija ļoti daudz, tecēja ārā, bet mazais pupu neņēma, es uz mazo tā ta ka biku abižojos, kā viņš tā, pieniņš mammai ir, bet neēd. Tad nu baroju jaukti, pēc pirmā mēneša, mazais pupā tā ieķērās un sāka zīst, ka prieks, bet maisījums mājās bija vienmēr, jo sanāca kad man piens kautkā likās, ka nebija, tad devu maisījumu, bet trešo mēnesi vispār iztika bez maisījuma, ļoti ērti kad mazais ēd savu pienu, tiklīdz nāca zobi, tā no krūts atteicās uz četriem mēnešiem, pat no pudeles atteicās, raud un neēd, jēziņ, tā nu beidzu ar krūti barot. Doma tāda, ka es ieteiktu tomēr savu pieniņu mēģināt saglabāt, ja protams viņš ir. Ēd riekstus, dzer fenheļa tēju, ķimeņu un pieniņam vajadzētu būt, lai izdodas! :)