Bēbīšu un māmiņu BEZTĒMA

Ah, lasīju informāciju par to testu, nevajadzēja lasīt :(
cerams, ka būs ok, jo viss it kā ir ok! :(

Klīst baumas, ka šogad visām būs tas tests

Es skatos, ka man mates pase pie piezimem ierakstits:
glikoze t.d.
glikoze 1 h
glikoze 2 h
Tad jau kaut kad bus jataisa, kaut gan tuksa dusa man bija zem normas raditajs. Arste teica, ka tuksa dusa ta varot but un esot jasatraucas tikai tad, ja ir virs normas.

Yeeee, beidzot es arī vairs neesmu 2in1!! :):)

Amendaa, mīļi sveicieni jaunajai ģimenītei! (l) Kā bija? :)

Viss jau sākās, kad no rīta sāka izdalīties gļotu korķis, bet īsti neiespringu, jo biju lasījusi, ka var arī nebūt dzemdības tieši tajā dienā, kad sāk izdalīties, bet it kā jau bija noliktais laiks klāt.. tad nu pa dienu sakārtoju māju, uztaisīju pusdienas, visu sadarīju kā katru dienu, sagaidīju līgavaini mājās, šis jau satraucies, bet nu nebija pat vēl nevienas sāpes, un tad ap 19 pēkšņi nogāja ūdeņi un parādījās sāpīgas un biežas kontrakcijas, līgavainis tik mierināja un braucām uz slimnīcu, uzlika mani uz galda, tur konstatēja pilnu atvērumu un tad nu arī pēc neilga laiciņa viss sākās un pēc stundiņas puika bija jau man uz punča :)
Un protams līgavainis bija man liels atbalsts, tas arī ļoti palīdzēja, gribu atrāk uz mājām :)

Sesilla, ir pieņemti noteikumi, ka glikozes tests ir jātaisa visām grūtniecēm, tikai daži ārsti to nesteidz ievērot un turpina nesūtīt :)

Landa, nekas nesāp pēc tam.

Domāju, ka glikozes tests nav jātaisa visām. Daktere arī teica. Riska grupu nosaka pēc analīzēm, svara un citiem parametriem. Svars, analīzes un abi USG man ir normā. Aptuveni 5% grūtnieču var rasties grūtnieču diabēts. Un trīs stundas dirnēt un kavēt darbu, man galīgi nav pa prātam. Cik dzirdēju tad arī toņus (tās 20min) neklausās visām (grūtniecības pēdējos mēnešos).

Parfait, es esmu 160 gara. Svars - 47 bija gandrīz tuvu ideālam (50kg) :)

Uztrauc krūts barošana. Kad parādās pirmpiens? Man ir aizdomas, ka nevarēšu barot mazo ar krūti. Es pati arī biju pudeļu bērns, tikai padomju. Mammai piedzimu dabiski, bet viņai vnk piena nebija un neticu, ka viņai bija kkāda psiholoģiskā barjera. Viņa ir viens no drosmīgākajiem un raksturā stabilākajiem cilvēkiem ko pazīstu.

Ar šādiem uztraukumiem arī tās "psiholoģiskās barjeras" rodas. Daba ir iekārtojusi tā, ka sieviete ir spējīga barot savu bērnu ar krūti, kāpēc, lai tu nebūtu spējīga to darīt? Nesanāks - nesanāks, barosi ar pudeli. Bet kāpēc jau pirms dzemdībām sev ko tādu iegalvot, tikai savas mātes pieredzes dēļ? Cits jautājums ir vai tu to vispār gribi darīt. Tas ir tev pašai sev jājautā.

Ance, Tu esi redzējusi dēli? Ja nē un, ja vien Tu varētu, es droši atbildētu - paskaties uz mani :D noēvelēts dēlis :) es to visu labi apzinos un es tieši vēlos barot mazo ar krūti, bet, ko darīt, ja nav piena, jo nav krūšu?

Paga, Ķirsīt, es esmu redzējusi, kā "dēļi" baro, tā kā nevajag. :)
Chin up, man šķiet tu sevi noskaņo uz to, ka nekas nesanāks. Tad arī tiešām nekā nebūs. Neesi tik kategoriska pret sevi un viss būs oki.

Pastāstīšu savu pieredzi par to, kā sevi "iezombēju". Mana mamma mani izbaroja līdz mēnesim. Tā kā man visas lietas notiek kā mammai, es jau no sākta gala iedomājos, ka man būs tāpat. Nu, līdz tam mēnesim bija viss ok, vēl nedēļu pēc tam arī, bet pēc tam es pieķēru sevi pie domas: "Kāpēc es vēl varu izbarot, mammai taču pazuda piens, man nevajadzētu būt pienam." Pagāja 2 dienas un es "saslimu". Temperatūra 40 grādi, piens pazuda dienas laikā un pēc tam uzreiz biju "vesela".

Tikai tagad es saprotu, ka tas viss bija manā galvā. Ja es nebūtu tik ļoti uz to ieciklējusies, viss būtu oki. Smadzenes izlēma, ka pienu nevajag un ķermenis atbilstoši rīkojās. Tā kā nevajag sevi uz to noskaņot un viss būs kārtībā, barosi. Un arī, ja nebarosi, viss būs kārtībā. Galvenais, lai neesi iespringusi un nelaimīga, ar to parasti sākas visi lielie un mazie murgi mammu dzīvēs.

Ķirsīt, nerunā muļķības! ;) Kad strādāju par auklīti, pieskatīju vienā ģimenē 3 bērnus, kur jaunākie bija dvīņu puikas. To bērnu mamma arī par sevi zobojās- par savu smalkumu un taisnumu. Nu krūtis viņai nebija vispār, bet visus savus trīs bērnus ar krūti labi un ilgi nobaroja :)

Un vispār sevi salīdzināt ar savu mammu nav īsti korekti. Tāpat arī censties nteikt savu dzemdību ilgumu pēc savu radinieču pieredzēm. Nu manai mammai dzemdības ilga 8h ar pirmo bērnu. Neskatoties uz to, ka veselība un kaites man ar mammu teju ir mats matā tādas pašas, man dzemdības ilga teju 23h.
Mēs katrs esam unikāls indivīds! :)

Labi, labi meitenes. Nedaudz nomierinājāt :) vēl kāds jautājums - kā pārvarēt diskomfortu sava vīrieša priekšā, barojot bēbīti ar krūti? Vai jūs barojat bērnu neklātienē/klātienē? Jūsu viedoklis. Un kā ir ar bērna barošanu ar krūti sabiedriskā vietā, piem., parkā? Kāda ir jūsu reakcija?

Par pirmpienu - man ne pilītes nebija pat uz dzemdību galda. Dažas stundas pēc dzemdībām tik sāka kaut kas parādīties un baroju savējo līdz gana vecumam, lai gan krūtis arī sīciņas. Tā, ka viss ir ļoti individuāli.

Par diskomfortu vīrieša klātbūtnē - neko nezinu. Baroju un viss, ja pašam neērti, lai tak neskatās. Ja tomēr ir kaut kādas bažas par vīrieša uztveri, tad der izrunāties. Manējam pat prātā nenāca, ka es varētu nebarot ar krūti un viss process viņu absolūti nemulsināja. Tikai kādas pirmās reizes man pašai liekot bērnu pie krūtīm bija kaut kā dīvaini, ne gluži neērti, bet nu - kaut kāda jauna un savāda pieredze, tā teikt...
Attiecībā uz šo vispār ieteiktu mazāk domāt un uztraukties. Piens būs noteikti, bērnu barosi cik būs nepieciešams - un vairāk nekādu prātulojumu un uztraukumu par šo tēmu. Lai viss notiek dabiski...

Par barošanu sabiedriskās vietās, centos maksimāli izplānot laiku tā, lai tas nebūtu jādara publiski. Bieži izmantoju nursery room dažādos tirdzniecības centros un lidostās (vismaz Kanādā tādas ir pieejamas ļoti daudzās vietās). Tāpat tomēr bija reti gadījumi, kad neko nevarēju izdarīt un bija vienkārši jāapsēžas uz soliņa un jāpabaro bērns - tad vēsā mierā aizgriezos, lai tik ļoti nekristu cilvēkiem acīs un nedaudz piesedzos.
Vienmēr piedomāju pie apģērba, lai jebkurā situācijā varu ērti pielikt bērnu pie krūts un pie reizes pārāk neatsegties.

Nu īpatnēji par to glikozes testu, vel pagājušā gada Mans mazais, kur bija apkopotas visas ārstu pārbaudes, kas jāveic grūtniecei, arī glikozes tests bija viens no obligātajiem.

Arī man nebija nekādu noslieču uz diabētu, vai svara pieauguma, tik un tā bija jāveic.

Palasīju papildinfo. Ir ārsti, kas masveidā sūta uz šo testu. Ir tādi, kas izvērtē vai tas tik tiešām ir nepieciešams. Obligāti nav jāveic neviena manipulācija. Riska grupas ir sievietes ar lieko svaru, cukura diabētu. Šis tests ir vēlams visām, bet nav obligāts. (Iz Gulbja mājaslapas).

Man liekas divaini, ka nevar vīrieša klātbūtnē bērnu barot, tad kur jums vispār tur bērns radās, ja tāda kautrība.

Nezinu, man tāda problēma arī nav bijusi, tas ir pašsaprotami, un vīrieša klātbūtnē vispār nav diskomforts, tad jau drīzāk kādu citu klātbūtnē, bet ja vajag, tad baroju.

Arī publiskās vietās, ja baro piesedzoties, tad neko sliktu nedomāju, bet pašai nav nācies.


Un glikozes tests it kā ir obligāts, bet tas vienalga atkarīgs no katra ārsta'- sūta vai nē.
Sūta, ja svars daudz uzņemts, ja pirmie bērni bijuši lieli, ja rados cukura diabēts.

Mani nemaz netaisījās sūtīt, bet kad ieminējos, ka man ģimenē ir diabēts, tā uzreiz aizsūtīja.

kirsit, es ari par vienu sievieti ar a vai pat vispar nekadu izmeru domaju-baro gan jau ar maisijumu, bet izradijas, ka baro ar kruti un vel lidz gadam. berns nemas svara labi, tagad doma partraukt kruts edinasanu. ta ka tie ir stereotipi.

man piens paradijas 3.diena, sakuma bija minimali pirmpiens. tad gan krutis spraga pusu!

man pasai sakuma bija diskomforts, jo ne tikai sapeja, bet ari likas divaini, jo ieprieksmantak tadas pieredzes nebija! virs to uztvera laikam jau normali, jo ir takvirietis, ne puiselis!

publiskas vietas nebaroju. pat nebaroju cieminu klatbutne. aizeju uz otru itabu, durvis ciet, netraucejiet!

un vel-es pat rota virusa laika baroju ar kruti, tik sev rokas ir jamazga, lai neinficetumazo. piens bija maz, bet pc slimibas viss atgriezas!