Sveikas, jaukās :) ir jau kāds laiciņš pagājis, kopš kaut ko te rakstīju. Palasīju pāris iepriekšējās lapas.
Runājot par nelabumiem. Uh, vēmu kā traka 4 mēnešus, katru dienu. No rītiem vienīgais risinājums, kā kko dabūt iekšā, bija vienkārši izvemt to kuņģa skābi, kas bija sakrājusies pa nakti. Labi, ka tas posms ir garām, jo sāku vnk kristies svarā. Tagad esmu 27/28 nedēļā un pieņēmusies svarā par +4 kg. Tas priecē, jo likās, ka būs grūti, kā arī pirms grùtniecības svēru 47 kg.
Man glikozes testu netaisīja, daktere pastāstīja, kas tas par zvēru, bet tā kā neesmu riska grupā - daktere teica, ka nemocīšot mani.
Vienīgā problēma ir krampji kāju ikros naktīs. Dzeru magniju. Vēl nepatīk tā dzelzs dzeršana, daktere izrakstīja man fero felgammu, nevaru ne melno tēju dzert, ne arī pienu.
Pēc trim nedēļām dodos dekrētā. Nevaru jau vairs sagaidīt. Prieks, ka vīrs atbalsta un vairāk uztraucas, piemēram, par gultiņu, ratiem u.tt. Noskatījām Troll gultiņu, es metu acis uz Stokke ratiņiem. Patīk tās fīčas ( regulēt rokturi, augstumu, var vilkt pa kāpnēm, ir viegli manevrējami. Redzēju, kā videoklipiņā vīrietis savu bēbi šķūrēja caur Norvēģijas sniegiem :)
Uztrauc krūts barošana. Kad parādās pirmpiens? Man ir aizdomas, ka nevarēšu barot mazo ar krūti. Es pati arī biju pudeļu bērns, tikai padomju. Mammai piedzimu dabiski, bet viņai vnk piena nebija un neticu, ka viņai bija kkāda psiholoģiskā barjera. Viņa ir viens no drosmīgākajiem un raksturā stabilākajiem cilvēkiem ko pazīstu.
Kādus pirmdzemdību kursus jūs ieteiktu? Māmiņu kluba vai Gudro Sievu skolā organizētos? Varbūt kādus citus?
11429
