Bēbīšu un māmiņu BEZTĒMA

Neesmu uzsvērusi, ka es visu zinu, vienkārši gribu, lai citas arī aizdomājas par dažām lietām saistībā ar bērnu, it īpaši par pāragru attīstību, jo tā ne vienmēr ir laba, tāpēc te daudz par to runāju.

pati handlingu piekopju tikai daļēji, jo man vienkārši tā īstā velšana nesanāk un zinu, ka citas lietas arī nedaru līdz galam pareizi, kā arī mans bērns vēl neveļas, kaut gan ļoti gaidu to, bet tomēr skatos videjos rādītājus kādos attīstībā jāiekļaujas, jo nevēlos, ka sāk darīt kautko pārāk ātri, var ātrāk kā parasti, bet ne jau par pāris mēnešiem.

Es gribētu redzēt to fizioterapeitu, kurš uzskata, ka bērnam ir jāsāk velties 3 mēnešu vecumā un, ja to dara vēlāk, tad ir novēlota attīstība.. :o

Opā, tieši uz kašķi tiku :D Un dažas tik jūtīgas, ka aš forums jāpamet..ok, ne par to.
Par velšanos - mans un tikai mans personīgais viedoklis, neattiecināts uz kādu konkrēti, bet vispār par tēmu kā tādu - piekrītu, ka agrā velšanās drīzāk ir tonuss nekā velšanās. Tas ir par agru un nevis palīdz bērnam attīstīties, bet to kavē. Gluži tāpat kā bērna vēlme rauties sēdus, vēlme stutēties kājās. Te varētu nobalsot, cik no jums ir muguras problēmas? Mūsdienās jauniešiem muguras ir traģiskā stāvoklī, jau pusaudži sūdzas par muguras sāpēm...a kā jūs domājat, no kurienes tas? Tiem, kam vecāki bija gudrāki par vairākumu un nesēdināja, nestutēja jau kopš 2 mēnešu vecuma, tiem ar tām mugurām viss puslīdz ir ok, bet pārējie..nu pārējie ņaud, ka sāp mugura un iestutē savu 3 mēnešus veco bērnu spilvenā, jo viņš taču neko neredz guļot un vispār grib sēdēt.
Tas pats attiecas uz piebarošanu - ka tik ātrāk kaut ko iedot tam bērnam mutē, jo viņam taču gribas, viņš skatās kā es ēdu (mhm, bērns skatās arī kā tu mazgā traukus, maisi zupu, lako nagus, mazgā grīdu...tagad to visu viņam jāliek darīt, jo viņš taču skatās) - un tad 20 gados katram otrajam ir nosliece uz gastrītu, kaut kādas mistiskas alerģijas, nepanesamības (šis viss gan var sākties jau kriiieeeetni ātrāk).
Par bērna attīstību...es pārstāvu to nepopulāro viedokli, kas neliek bērnam darīt to, ko viņš konkrētā vecumā nespēj fizioloģiski izdarīt pats - visvairāk tas attiecas uz guldināšanu uz vēdera, lai redz stiprinātu kakla muskuļus un spētu galviņu noturēt. A vot tikai nav tāda pētījuma starp bērnu, kurš nav ar varu uz vēdera guldīts un starp bērnu kurš ir - jūs gribat man teikt, ka pirmais bērns neturēs galvu līdz ~4 mēneši, kamēr iemācīsies velties? :D Kā tad. Es esmu pret guldināšanu uz sāniem, pret griešanu uz vēdera, pret sēdināšanu un stutēšanu, pret staidzināšanu utt. Bērns pats visu dara tad, kad pienāk laiks. Jā, var pastimulēt ar grabuli vai ko interesantu, bet normālam, fiziski veselam un attīstītam bērnam nevajag palīdzēt un rādīt priekšā, mācīt vai ar varu kaut ko darīt. Un, jo ilgāk bērni būs guļus un pie zemes (rāpojot), jo veselāka un stiprāka mugura beigās būs.
Bet vienmēr ir izņēmumi un, protams, ar varu nevienu pie gultas nepiesiesi, bet var pacīnīties...man ģimenē 2 gadījumi. Bērniem 2 nedēļu starpība, abi ap 7/8 mēneši sāk stutēties kājās un dari, ko gribi...rāpot negrib, visu dienu tikai uz kājām. Abi gāja pie fizioterapeita, vingroja utt. Vienu piedabūja pie zemes, smuki norāpoja līdz 11 mēnešiem, otru...nu mazliet piebremzēja, bet tāpat bija kājās nepilnos 10 mēnešos un sāka staigāt, bet nu vismaz bik tā mugura tika stiprināta.
Tā...izteicos, palika labāk :D Tagad atkal kādu laiku klusēšu :D

+10000000papau, liliiiii, salome

Vispār par to likšanu uz vēdera ir ļoti interesanti, jo domas dalās 2 frontēs:

1) bērnu līdz tiem 3-4 mēnešiem uz vēdera nelikt,

2) bērnu uz vēdera likt pirms katras ēdienreizes jau kopš dzimšanas.

Tad tiec nu gudrs, kas tad īsti pareizi, ja speciālistiem domas tā dalās.

Pati jau lieku mazo uz vēdera, bet nevis kakla stiprināšanai, bet gāzīšu dēļ, kā arī mazā turēšana man uz rokas jeb "tīģerēns uz zara", kad kājas karājas lejā ir mazā labākā poza, kad vēders sāp.

Par velšanos - mans un tikai mans personīgais viedoklis, neattiecināts uz kādu konkrēti, bet vispār par tēmu kā tādu - piekrītu, ka agrā velšanās drīzāk ir tonuss nekā velšanās. Tas ir par agru un nevis palīdz bērnam attīstīties, bet to kavē. Gluži tāpat kā bērna vēlme rauties sēdus, vēlme stutēties kājās. Te varētu nobalsot, cik no jums ir muguras problēmas? Mūsdienās jauniešiem muguras ir traģiskā stāvoklī, jau pusaudži sūdzas par muguras sāpēm...a kā jūs domājat, no kurienes tas? Tiem, kam vecāki bija gudrāki par vairākumu un nesēdināja, nestutēja jau kopš 2 mēnešu vecuma, tiem ar tām mugurām viss puslīdz ir ok, bet pārējie..nu pārējie ņaud, ka sāp mugura un iestutē savu 3 mēnešus veco bērnu spilvenā, jo viņš taču neko neredz guļot un vispār grib sēdēt.

+

Bet vienmēr ir izņēmumi un, protams, ar varu nevienu pie gultas nepiesiesi, bet var pacīnīties...man ģimenē 2 gadījumi. Bērniem 2 nedēļu starpība, abi ap 7/8 mēneši sāk stutēties kājās un dari, ko gribi...rāpot negrib, visu dienu tikai uz kājām. Abi gāja pie fizioterapeita, vingroja utt. Vienu piedabūja pie zemes, smuki norāpoja līdz 11 mēnešiem, otru...nu mazliet piebremzēja, bet tāpat bija kājās nepilnos 10 mēnešos un sāka staigāt, bet nu vismaz bik tā mugura tika stiprināta.

Jā, bet tad jau tā vešana pie fizioterapeita un "piezemēšana" arī ir iejaukšanās bērna attīstībā. Manējā arī agri pieslējās kājās, bet nestaigāja, sāka tieši gada vecumā. Nebiju viņu nedz mudinājusi to darīt, nedz piepalīdzējusi - pati pieķērās pie gultas redeles un ar rociņām uzvilkās. Es pieņemu, ja viņas organisms tādam solim nebūtu gatavs, tad viņa nemaz to nevarētu izdarīt. Man, ja godīgi, pat prātā neienāca vest pie fizioterapeita, jo "grāmatas un Hēlas saka, ka tas ir par agru".

Es laikam esmu atpalikusi,bet kas ir Hēla? :o

Nu vot tā, Landa, šausmas, kā tev ir sīcis nezinot, kas ir Hēla? Kas tu par mammu??

Sarkasms, protams :)

Tas ir par agru un nevis palīdz bērnam attīstīties, bet to kavē. Gluži tāpat kā bērna vēlme rauties sēdus, vēlme stutēties kājās. Te varētu nobalsot, cik no jums ir muguras problēmas? Mūsdienās jauniešiem muguras ir traģiskā stāvoklī, jau pusaudži sūdzas par muguras sāpēm...a kā jūs domājat, no kurienes tas? Tiem, kam vecāki bija gudrāki par vairākumu un nesēdināja, nestutēja jau kopš 2 mēnešu vecuma, tiem ar tām mugurām viss puslīdz ir ok, bet pārējie..nu pārējie ņaud, ka sāp mugura un iestutē savu 3 mēnešus veco bērnu spilvenā, jo viņš taču neko neredz guļot un vispār grib sēdēt.

Tas ir diez gan šaurs redzējums, manuprāt. Jo muguras attīstību nenosaka tas ko mēs daram ar zīdaini - tikai un vienīgi. Šeit drīzāk ir jāuzdod jautājums - cik daudziem cilvēkiem ir bijušas aktīvas bērnu dienas - vingrojot, dejojot vai kā savādāk veidojot stāju un muguras muskuļu veidošanos.
Respektīvi, jau padomju laikā (un, šķiet, ka krietni vēl pirms tam) bija pilnīgi skaidrs, ka bērnu nevar stutēt vai turēt zem dibena - jo tas traumē muguru. Un attiecīgi - nedrīkst bērniņu spiest darīt kaut ko pirms viņš pats ir izdarījis. Tomēr, 90-tajos parādījās jauna BĒRNU AUDZINĀŠANAS metodode. Ja bērns nevēlas - viņam tas nav jādara. Ja bēŗns negrib iet uz dejošanu ko piedāvā bērnu dārzā - viņš to nedara un arī citur netiek sūtīts. Ja bērns sēž šķību muguru, lai sēž; mūsu omītēm sēja mietus pie muguras, lai nesēž šķības. 90-tajos - kad mūsu paaudze auga - bērns tika audzināts brīvi un nepiespiesti un vēl tagad nav spiesta lieta rūpēties par augošu ķermeni. Tas tad arī ietekmē to - vai mēs esam ar muguras problēmām vai nē. Jo mūsu vecvecāku laikā puse no kaitēm nebija, kas ir mūsdienu bērniem arī 4 gadu vecumā - tāpat varam teikt, ka viņiem nebija vēzis un viss cits. Bet kas ir skaidri uzticams ir acīmredzamais - paaudzes pirms mums bija spiestas sēdēt taisnām mugurām, vingrot, dejot un nodarboties ar lērumu citām lietām. Un starp viņiem ir krietni mazāks procents muguras problēmu, liekā svara problēmu udc jautājumā.
Ķermenis ir templis, kurš ir jākopj. Un zīdaiņa periods ir tikai niecīga daļa no visa tā, kas seko vēlāk. Šeit es izšķiru fizisko no psiholoģiskā, loģiski. Tā ir cita tēma.
Neviens normāls vecāks - ne mūsdienās, ne pirms 50 gadiem bērnu nav licis sēdus pirms tam ir pienācis īstais laiks.

Ķermeņa augšana ir kompleksa. Un arī darbībām jābūt kompleksām.
Kas attiecas uz pāragru attīstību - es ļoti šaubos, ka cosmo meitenes ir kompetentākas par uzraugošajiem ārstiem. Nav nekādas nepieciešamības uzskatīt savādāk, ja The_One paziņo, ka viņas bērnam tonusa neesot. Ja tonusa nav, galvas apmēri ir labi - svars un uzvedība ir normāla - analīzes un citi rādītāji ir kārtībā - nav pamata domāt, ka agra velšanās no vēdera pozīcijas uz muguru ir pārragra.

Klaudija Hēla - google it.

Mincis,savam bērnam pati labākā :p es tiešām cenšos maz rakāties pa internetu saistībā par bērniem,vēl ne to piešūšu un atradīšu.

Hēla vienkārši ir pārvērtēta. Pamatā viņa ir izgudrojusi to pašu, kas jau sen ir izgudrots. Bet tās ir katras mammas pašas tiesības izvēlēties pēc KĀDIEM priekšrakstiem audzināt bērnus. Vienkārši nevajag pielāgot visiem bērniem savus uzskatus. Ja Tev laba ir Hēla - lai Hēla tā būtu. Ja cita mamma nav izvēlējusies uzskatīt, ka Hēla ir zīdaiņu Vanda - nevajag teikt, ka redzieties - kāda tu tāda un šāda, tev būs pārattīstīti/neattīstīti bērni. Tas nav pareizi jau pašos pamatos.

Ne velti katrs dakteris man piekodināja, lai nelasu neko internetā, kas skar grūtniecību un bērnu attīstības pareizību. Meitenes, lūdzu, nebojājiet patīkamo atmosfēru šajā diskusijā, lai tikai pierādītu, kurai taisnība un kura gudrāka. Ļoti atsit portāla calis.lv nepatīkamo atmosfēru. Domāju, ka te daudzām māmiņām ir nepieciešams vienkārši draudzīgs uzmundrinājums un atbalsts, kas arī līdz šim bija feini izdevies.

Es gan uzskatu, ka jo vairāk lasa apkārt visu kaut ko par bērniem, jo vairāk tam bērnam var dot, jo informācija ir tik dažāda, ka palasot dažādos viedokļus var saprast, kas tieši piemērots tev pašam, kas patīk un kas nepatīk, kā arī ļoti daudz var uzzināt svarīgu par bērna kopšanu.

Hēlu minu tikai kā piemēru, jo šobrīd tomēr viņa diezgan zināma. Pati 100% nesekoju līdzi viņas teiktajam, bet daļu ņemu vērā, jo nevar noliegt, ka taisnība viņai ir daudzās lietās, taču lasu arī Mans Mazais, kur no janvāra tieši attiecībā uz nesen dzimušiem mazuļiem viss kas rakstīts, arī MK tomēr ļoti labi parāda, kas ar mazuli notiek un kā tam būtu pareizi jānotiek. Nevar mūsdienās domāt tikai, ka informācija traucē, ja tā ļoti labi palīdz, vajag tikai mazliet pašai izlaist cauri un akli neuzticēties visam teiktajam.

Un ja jau visas te tik jūtīgas, tad vairs neko neteikšu par kāda attīstību un nemācīšu, atbildēšu tik uz jautājumiem vai kopējo situāciju. :)

Galvenais atcerieties, ka mazie no 3 mēnešiem obligāti jāliek uz grīdas, jo tas ļoti veicina attīstību. ;)

Liliii, dalībnieces the_one bēbis apvēlās (JĀ, apvēlās) no punča uz muguras. Tā vietā, lai sāktu piesiet neesošus tonusus un pazudināt dalībnieces prieku par bērniņa veikumu, nebūtu vienkārši mīļāk, ja apsveiktu the_one kā lepno mammu ar mazā attīstību? Domāju, ka 6 nedēļas vecs mazulis tiek pietiekami uzraudzīts no ārstu puses, lai manītu, ja kaut kas neiekļaujas pieņemtajās normās, lai gan arī no tām pastāv atkāpes. Derētu vienkārši reizēm atslābt- veselīgāk ne tikai pašam, bet arī apkārtējiem!
Lai visām patīkams vakars, saskandinu ar tām, kurām tējas krūzes pa rokai! :)

Favel - es vispirms norādīju, kas skaitās īsta velšanās, bet kad man tika nolasīta pēc tam lekcija par to, ka tā neesot, lai gan ir gan, tad es tikai sāku runāt par tonusiem. ;)

Liliii, neviens jau nesaka, ka informācija ir nederīga un jāpaļaujas tikai uz savu lielo galvu, tā nē. Tāpēc mēs te esam, lai viena otru atbalstītu un dalītos pieredzē, nevis tajā, ko tāpat iespējams izzināt internetā un tā tālāk. Konkrētās diskusijas ietvaros var arī pastrīdēties par to, kā šī informācija tiek pasniegta. Manuprāt, ir diezgan nekorekti apgalvot, ka kādam mazulim ir tonuss, pat neredzot to mazuli un tikai aptuveni nojaušot par to, kā māte par viņu rūpējas.

Vēl viena lieta, ko es gribētu pieminēt ir, ka ir ļoti svarīgi, lai visa tā informācija neaizēnotu mātišķos instinktus. Tas ir ļoti svarīgi, jo informācija ir ļoti, ļoti pretrunīga. Tādas frāzes kā "vadošie bērnkopības speciālisti" un tā tālāk vienkārši kādu par sevi nepārliecinātāku māmiņu var iedzīt izmisumā, jo galu galā - kuri tad ir tie vadošie speciālisti un kāpēc bieži viņi saka katrs savu?

Pati no savas pieredzes varu teikt, ka informāciju meklēju vien tad, kad es tiešām kaut ko nemācēju/nesapratu. Piemēram, ar vēdergraizītēm reiz cīnījos, izmeklēju visu internetu un reāli apjuku, jo jau biju nomocījusies ar mazo visu nakti, negulējusi tagad meklēju, ko nu iesākt. Finālā risinājums tāpat bija intuitīvs - noģērbu bēbi pliku līdz pamperam, novilku sev kreklu un uzliku sev uz vēdera. 1 minūte un bija klusums un miers, meita aizmiga. Viss iepriekš mēģinātais nepalīdzēja, tikai saasināja situāciju, tā kā, jā - informācijas daudzums var nākt arī par sliktu.

Favel - es vispirms norādīju, kas skaitās īsta velšanās, bet kad man tika nolasīta pēc tam lekcija par to, ka tā neesot, lai gan ir gan, tad es tikai sāku runāt par tonusiem.

Jā, bet vai konkrētajā situācijā tas bija nepieciešams? Nu, tu esi pārliecināta, ka tev ir taisnība un the_one vairs nevēlas šeit rakstīt. Kāds ir rezultāts?