Hīns manu bēbi vispār neaiztika - pienāca aopstīja un nāca priecāties pie manis, luncina asti un tā, bērns patīk, bet nekad nelien, izturas tā - labāk priecāšos pa gabalu. Bet tā ir hīna būtība.
Ar toju gāja sarežģītāk - tas pirmās divas nedēļas nevarēja ne ēst ne dzert, uztvēra bērnu kā rotaļļietu un nesaprata, kādēļ viņam neļauj spēlēties. Tagad jau labi - guļ pie kājiņām, ja es ļautu, tad nāktu arī bučot, bet tā citreiz plikās pēdiņas laiza. Un kad bebe raud - VIŅŠ SĀK GAUDOT, līdzjūtējs, ibio! :D Tik smieklīgi paliek! :D
Pasūtīju to Dominikas eļļu, lai ir un sadāvināšu manām radeņdraudzenmammām Ziemassvētkos, sīkums, bet patīkami.