The_one - laikam, sevi palabošu. Ir jāseko, lai visi rādītāji ir normas robežās - ja kaut kas ir zem normas, tad ir loģiski, ka dzer gan to dzelzi, gan kalciju - vienalga kurā trimestrī.
Tā doma ir tāda - ja velk sānu - dzer magniju; ja sāp vēders - dzer magniju; ja sāp vienalga kas - dzer magniju; vispār dzer magniju pa 80 tabletēm dienā - jo.. vienkārsi dzer magniju. Tā ir aplamība. Vitamīni un citi mediakmenti grūtniecības laikā ir paredzēti tam, lai - tieši tā - uzturētu normālus rādītājus. Bet - tikai šie rādītāji ir tikai daļa no kopējā mātes un bērna veselības stāvokļa. Dirnēšana gultā, nepareiza ēšana, neko un nekā nedarīšana ir ne mazākā mērā abdraudoša kā šo rādītāju pazemināšanās ignorēšana. Kopējā teksta ideja ir sekojoša - ja sāp mugura ir jāvingro; ja nevari pakustēties - ir jākustās; ja gribas gulēt - paguli stundu nevis piecas (izgulējumi ir bīstami visos līmeņos).
Rādītājiem ir jābūt normā un tie ir jāuztur normā - bet to vēlams darīt ar pareizu dzīves veidu. Uzskatu, ka grūtniecība ir sākums jaunai dzīvei un sākums tam, ka sievietei ir jāiemācās savus "gribu", "nevaru", "par grūtu" - nolikt malā. Jo neveselīgs dzīvesveids grūtniecības laikā ir bezatbildība pret bērnu, kas savukārt ir pazīme, ka sieviete vēl pati ir bērna prātā. Pēc bērna piedzimšanas vieglāk nepaliek, bet tikai grūtāk. Grūtniecība ir treniņš nevis "tagad es dzīvošu kā gribu dzīvot".
Un no savas pieredzes es varu teikt - bet tas ir tikai no manas pieredzes - ka savu nevēlēšanos un nevarēšanu pārvarēšana (kaut caur asarām) grūtniecības laikā, ļoti atmaksājas - kā veselības (visu vilkšanu, stumšanu, grūšanu, nogurumu) strauja uzlabošanās grūtniecības laikā, tā pēcdzemdību periodā, nemaz nerunājot par pašu bērnu, kurš prasīs daudz pūļu (pat ja viņš būs tīrais eņģelis).
11429
