Unique Ja ir šādas domas galvā, tad, domāju, bēbi vēl neplāno.
Man vispār šādu domu nebija, ne ballēšanos, ne dzīvošanu tikai sev nevērtēju kā dzīves prioritāti. Tas gan nenozīmē, ka tam nekad nav ne laika, ne vēlmes, nē-ir, bet to apvienot nav neiespējamā misija. Bet pāri visam, pāri visām grūtībām, sāpēm, negulētām naktīm, pāri tam visam stāv mani bērni, kas vienmēr būs vissvarīgākais manā dzīvē. Pat vīrs-nu...visādi dzīvē var gadīties, nekad nesaku nekad, tāpēc zinu,ka vīrieši var nākt un iet, karjeras var nākt un iet, draugi arī nāk un iet, bet bērns vienmēr būs daļa no manis.
Tāpēc labāk vēl paballē, lai nav jādomā par pēcdzemdību depresiju, kad bēbis vēl tālos plānos.