Bēbīšu un māmiņu BEZTĒMA

happy, esmu lasījusi, ka fiziska piepūle samazina piena daudzumu. Tāpēc es pagaidām vingrošanu esmu atlikusi. Jo 2X pamēģināju, likās, ka ir mazāk.

tad laikam nesportošu. būšu sliņķe. Ceru, ka tad atgriezīsies tie daudzumi..jūtos tik slikti..pastāstīt nevaru :(

happy - ja tava ēšana mazo neieekmē, tad ieteiktu ko treknāku apēst, piemēram, lasi, tam būtu jāvairo piens un šķidrums jālieto.

Tak nevaino sevi! Es jau arī tam gāju cauri, jo likās, ka mana vaina, ka piena maz. Liec tik mazo biežāk pie krūts un atkal paliks vairāk piena. Man vislabāk tas palīdz - ne ēšana, ne dzeršana, bet tieši tas, ka bēbis biežāk ēd. Ja kādu dienu mazāk ieēd, uzreiz arī jūtu, ka tukšākas krūtis.

Es vēl dzeru ķimeņu tēju ar pienu - arī mana ĢĀ ieteica, ka 15 minūtes pirms barošanas jāizder krūze, lai veicinātu piena veidošanos.

mēģināšu! Paldies! bet tā sajūta ir nepatīkama- apziņa, ka nav. Un tad tas arī noteikti ietekmē un rodas apburtais aplis :(

Annie un citas meitenes, pirmkārt, mums šī problēma jau ir ilgāk pa pusgadu un nevar salīdzināt mazulīti ar nu jau kārtīgu puiku!
Otrkārt, es biju pie speciālista, kurš pateica - tā nav norma, un tā ir problēma, kas jārisina!
Treškārt, jā, man ir apnicis, jā, arī man ir jādomā par sevi un savu tuvāko nākotni...
Ceturtkārt, es teicu, ka pašlaik mēģinu homeopātiju un magni, ko zinu, lieto daudz bērnu, un zāles atlikšu tikai tad, ja nelīdzēs iepriekšminētie ieteikumi.

Jā, jūs mani esat uzvilkušas, jo sāku justies kā slikta māte :(

Es varu ieteikt daudz dzert un likt pie krūts! Pati gan sportoju, bet liekas, ka tas piena daudzumu nav ietekmējis! Vēl viens novērojums - piens rodas galvā! :D Jāizslēdz doma, ka piena nav un tas būs, jo stresojot tas krietni pasliktina situāciju.

Robīte - es savas domas izteicu, es neesmu pret, bet vispirms gribētu saprast zāļu iedarbību un blakusefektus, vai nav pierašana u.t.t.

Tad zāļu tējas arī nevar lietot, jo tās ja tā pati homopātija, jo nav izpētīti blakusefekti. ;)

Robīte, nu kāda slikta māte , neļauj hormoniem valdīt pār sevi , viss būs bumbās ....

Engelens, neirologs teica, ka tad, ja nekas nemainās pēc noteikto zāļu (?) lietošanas - jādodas atkārtotā vizītē.

nu es homeopātikai vispār neticu , nu labi , piekrītu, ka var uzlabot imunitāti un tādas lietas , bet ne jau kaut ko ārstēt ....

manam puikam dormikind nelīdzeja, tapat bija nervozs, vienīgais blakussefekts pumpas pa visu pieri :D
Robīt - mēgini visu ko doks teica, kautkā tak tas ir jāizbeidz, es laikam nojūgtos tavā vietā, izturību

Robīte, es arī tavā vietā darītu kaut ko lietas labā. Tas jau nav tikai tevis, bet arī bērna dēł. Jo sliktāk gulēs, jo nervozāks bērns būs. Padzers zāles, viss noregulēsies un ieies sliedēs - ieguvēji būs visi. Neesi tu slikta mamma tak! Neñem tik łoti pie sirds svešu cilvēku viedokli! Uzticies sev un ārstam ;-)

wee, es arī gribu zināt, ko viñi saprot ar jēdzienu bērna klātbūtne. Es gan ratus stumjot utt nepīpēju, bet šīs zināšanas par łaunu nenāktu ;-)

Pie mums šorīt bija fizioterapeite, jo puika staigā bieži uz pirkstgaliem. Viña arī teica, ka tas varot būt no tā, ka puika nervozāks nekā citi, ir mazs tonuss kāju muskułos. Vismaz zinām, ko darīt tagad :-)

Un lai kā es būtu pret zālēm, bet laikam ja tā homeopātija nelīdzētu, tad domātu par to recepšu zāļu došanu.

Jo manam jau tulīt 1,5 un vēl gandrīz katru nakti ceļas vienu reizi augšā, ja es būtu stāvoklī un nogurusi, tad laikam barotu bērnā visu pēc kārtas, lai tikai guļ, vēl es patiecīgi gaidu, kad pats gulēs, jo naktī ar visu celšanos ir labāk kā pa dienu, kad iet kā torpēda un mierā nedabū.

Un ja vēl ietekmē staigāšanu, tad tiešām ir jādomā, nevis jāņem vērā citus domas, ka ts slikti.

Par to smēķēšanu man liekas, ka tikai var ko saprast prasot tas, kas to izdomāja.Bet pa lielam klātbūtne skaitās, ja kopā ar bērnu, nu vismaz tā saprotu, jo nevar jau pīpēt arī parkos (tikai īpaši ierādītās vietās) un bērnu laukumos. Tad neder paiet mazliet tālāk.

Robīte, neesmu domājusi vai teikusi, ka esi slikta mamma. Atvaino, ja aizvainoju ar savu komentāru.
Zinu, ka ir grūti, kad bērns i pa dienu, i naktī aktīvs.

Man arī ir grūti, es neesmu pieradusi celties vairākas reizes pa nakti un mierināt bļaujošu bērnu. Man no tā kāpj asinsspiediens, jau vairākas dienas atkal sēžu uz zālēm. Meita vēl pasākusi ēst pa nakti. Cenšos vakarpusē piebarot mazo punci, lai viņai negribētos ēst, bet tapat ap 4-5 es ceļos un taisu pudeli. Vīrs šorīt teica, ka es esot naktī sēdējusi pie gultiņas, šūpojusi rokās bērnu un murminājusi "tie ir zobi, tie ir zobi, tie ir zobi!". Pati tādu faktu neatceros. Stulbākais tas, ka meita apklust tikai tad, kad es vinu paņemu rokās, vīrs ir bezspēcīgs. Tāpēc arī viņš naktī nevar man palīdzēt. Ar prātu jau saprotu, ka dienas iespaidi un attīstības lēcieni dara savu, bet naktī man ir dusmas un izmisums...:-(

Mans arī ceļas tieši 4-5 no rīta ēst! Man tikai vieglāk, jo pielieku pie krūts, paēd, aizmieg, pārlieku gultā un sutinu tālāk. Es uz zobiem vairs neko nenorakstu, manējam tik daudz pazīmju, ka būtu jau visiem zobiem ārā! :D Un piekrītu, ka sabarošana uz nakti nelīdz - nav starpības vai paēdis tikai manu pienu vai iestūmis 170 ml nakts putru ar augļu biezeni klāt un pienu pa virsu!