lauvens, es no gadījumiem, kas gadās šādi - kad it kā iznāk pretēji, literatūrā un no pasniedzējiem izlobīju domu, ka ne vienmēr ārējās sajūtas atbilst iekšējām un, protams, pašas dzemdības (man laikam vārds radības labāk pat patīk šajā kontekstā). arī atstāj lielu iespaidu. Jo, jā, radiniece, kas ir mierīga un harmoniska jau pēc dabas, ar it kā nosvērtību un drošības sajūtu visu grūtniecības laiku, ir riktīga spridzekļa mamma. Bet nu tā, kā viņai ir arī zināšanas psiholoģijā, tad pati arī sniedza atbildi - līdz pat septītajam mēnesim bijis miers un tad viņa sajutusi, ka mazā kaut kā sajūtu līmenī grib jau ārā, viņai sākusies liela panika un aŗī mazā netika iznēsāta līdz galam, turpat tajā pašā dienā nāca pasaulē. Un, redz, ar visu to, ka viņa kā mamma ir mierīga bija grūtiecības laikā un arī pēc tam, mazajai pietika ar to, ka pašas radības bija pilnīgi un galīgi neplānotas.
Vai citreiz, kad bailes un nedrošība ir zemapziņā..
Un, protams, bez visa šī ir vel gan dažādas citas teorijas, gan par iedzimtajiem temperamenta tipiem, gan vienkārši ēdienu, ko dod caur sevi un baro bērnam (kas starp citu es tomēr teikšu - ietekmē bērna aktiviāti (ne viņa raksturu, bet pašu aktivitāti tieši), ja interesē ar paburties googlē, kas notiek ar mūsdienu bērniem tieši ēdiena dēļ, kas ir pārbāzts ar Ē vielām. Tālu nav jāmeklē, man pašai noemtnē bija bērni, kas savos 8,9 un 10 gados jau bija atkarīgi no kolas, cukura utt, un, kad viņi tika pie šīm lietām lielā daudzumā (lai kā censtos izvairīties no tā), tas, kas daīŗjās, bija šausmas.. ok, bet tas jau par lielākiem berņukiem. Bet no sērija par ēdienu gan - ēst tomēr jācenšas pēc iespējas tīrāka pārtika.