Es nedomāju, ka esmu tik laba cepēja, lai tas varētu būt bizness. Šī niša jau arī diez gan pārpildīta. Es cepu, jo tas man sagādā prieku: izdomāt, ko cept, atrast recepti, izdomāt, ko varētu tur uzlabot. Pats gatavošanas process man ir kā atpūta. Un, protams, feini, ka vīrs ēd un priecājas, cik gardi. Vai kad palūdz, lai izcepukaut ko garšīgu.
Laikam par vielmaiņu mēs nesūdzamies. īpaši svara izmaiņas nejūtu, ja liekas, ka kaut kas ir par daudz, nedēļu iztieku bez miltu izstrādājumiem, viss atgriežas normā.
Es jau tai tievētāju diskusijā teicu, ka uzskatu, ka tas ir par grūtu - iespringt par katru apēsto gramu, jo beigās sanāk, ka visa dzīve paiet tievējot.
Ok, tiem, kam tas ir dzīvesveids, tas ir kaut kas cits, jo tie cilvēki nečīkst par to, cik tas ir grūti un ka kārojas našķus.
Ja jāčīkst, tad uzskatu, ka es neesmu gatava atteikties no tā kūkas gabaliņa :D
Par imunitāti: ir man slikta, jā. Sevišķi izjūtu to pēc šī antibiotiku kursa. Kaut gan ēdu daudz augļus, nebadojos arī. Laikam jāsāk vairāk kustēties.