Par mīlestību...

1. Pirms sākām attiecības vispirms bija simpātijas..saucām sevi par pāri, bet mīlestības nebija. Laika gaitā simpātijas, pieķeršanās pārauga mīlestībā, tā,ka jā...būtu ar mieru būt kopā un varbūt nākotnē mīlestība "izaugs". Nevis vispirms saki,ka mīli, tikai tad saki,ka esat pāris. mums tas ir otrādāk.
2.Neatzītos pirmā. Neesmu to darījusi un ceru,ka man tas nebūs jādara. Nezinu. Tas noteikti nav pareizi, bet es pirmā neatzītos.

1. Vīrs mīlestībā atzinās vienu dienu pirms bildinājuma. Un tagad arī ikdienā nesaka. Reiz teica: es tev pateicu, ka mīlu. Ja kaut kas mainīsies, informēšu :D

2. Es arī neko neteicu.

1. Pirms sākām attiecības vispirms bija simpātijas..saucām sevi par pāri, bet mīlestības nebija. Laika gaitā simpātijas, pieķeršanās pārauga mīlestībā, tā,ka jā...būtu ar mieru būt kopā un varbūt nākotnē mīlestība "izaugs". Nevis vispirms saki,ka mīli, tikai tad saki,ka esat pāris. mums tas ir otrādāk.

tāpat.

2. Jā, es varētu atzīties arī pirmā mīlestībā, ja vien būtu 100% pārliecināta, ka atbilde būtu - es Tevi arī mīlu :D

1. Sākumā taču vispār ir tikai simpātijas. Un tad, atkarībā no apstākļiem, simpātiju stipruma, abpusējības, tās simpātijas pāriet vai nepāriet mīlestībā.
Tu domā, ka cilvēki pāris reizes satiekas, viens otram pasaka, ka mīl un tikai tad uzskatāmi par pāri?

Jā, es varētu atzīties arī pirmā mīlestībā, ja vien būtu 100% pārliecināta, ka atbilde būtu - es Tevi arī mīlu

-es tevi mīlu
-paldies
:D:D
šie ir tie iemesli,kādēl es to neesmu teikusi pirmā.:D

vai ne, čāča :D man laikam būtu paranoiskas bailes vispār veidot attiecības, ja kādreiz būtu saņēmusi tādu atbildi - paldies! :D

Khmm, es vienreiz atbildēju - ok... :D Bet tas vienkārši bija ļoti negaidīti! Un es atvainojos un izstāstīju, kā jūtos, pasmējāmies un viss bija forši :D

Man līdzīgi kā Anny draugs ļoti reti saka šos vārdus, un tad vienreiz viņš pateica ja kas mainīsies tad pateiks :)

Man ļoti bieži saka , ka mīl, es vispār esmu tāds cilvēks , kas vairāk pavelkas uz vārdiem neviss darbiem. Protams, darbi arī ir svarīgi... Bet , vienozīmīgi, varētu būt pāris arī bez šīm jūtām. Īsta mīlestība nāk ar laiku.

Es pret savu vīrieti sākumā nejutu neko. Viņš man teica, ka mīl, bet es tikai tupi smaidīju, nu nenāca man tie vārdi pār lūpām. Tad pagāja nedēļas, mēneši. Sapratu, ka ar viņu jūtos labi, mēs viens otu saprotam un es sapratu, ka mīlestība ir atnākusi. Vēl joprojām mīlu un pat tad, ja nāktos iet katram savu ceļu, zinu, ka tāpat mīlētu. Ja ne kā vīrieti, tad kā cilvēku. Viņš ļoti daudz ir darījis manā labā.

1.Es tūlīt banāli izklausīšos :D Bet, kad es pirmo reizi uz pusi paskatījos kā uz vīrieti, nevis uz savu labāko draugu, es iemīlējos uzreiz. Iespējams, tas ir tāpēc,ka es jau viņu pazinu un visu,ko man vajadzētu zināt, zināju.

2. Tie ir dārgi vārdi,kurus tāpat vien nesaka. Tagad, kad viņu pazīstu vairāk kā divus gadus, varu no sirds pateikt - "Es tevi mīlu!", agrāk tie būtu ne gluži tukši vārdi, bet vārdi tikai teikšanas pēc. Neesmu vēl viņam pateikusi, šos vārdus - pirms braucu prom,viņš pateica man, es atbildēju - "es tevi arī!" Nu esmu gatava pati pateikt maģiskos vārdus! (l)

1. Sagājām kopā ar simpātijām vienam pret otru. Mīlestība jau rodas krietni pēc tam.
2. Draugam pirmā pateicu, ka mīlu. Es nevados pēc principa, ka jāgaida obligāti vispirms no otra. Ja es tā jutos, tad to arī pateicu, un ne mirkli neesmu nožēlojusi.
Viens otram bieži sakām, ka mīlam. Tas tā ir iegājis.

1. Pārsvarā jau visi sāk ar simpātijām, jo mīlestība nerodas 1 dienā. Pēc tam arī skatās, vai radīsies tā mīlestība. Ja nerodas, parasti šķiras.
2. Gaidītu no viņa. Ja galīgi nevarētu izturēt, mēģinātu viņu uzvedināt, lai atzīstas, bet neteiktu pirmā.

Nezinu, man attiecības vienmēr nācā komplektā ar atzīšanos dziļās jūtās. Līdz ar to, man ir svarīgi, lai vīrietis skaļi izpauž to, kāpēc viņš grib būt ar mani pārī. Ar simpātījām vien ir krietni par maz. Simpātisku cilvēku priekš manis apkārt ir ļoti daudz, bet ar viņiem es pārī neesmu, jo viņi man ir tikai simpātiski...

Par atzīšanos pirmajai noteikti neesmu kategoriska. Atkarīgs no situācijas. Ir brīži, kad atzīties pirmai tiešām der, bet ir situācijas, kad tomēr būtu jāsagaida tas no vīrieša.

1. Jā, būtu.
Šis jautājums pat man šķiet nedaudz dīvains. Parasti jau dzīvē nenotiek kā filmās - ierauga, iemīlās un 1. randiņā viens otram jau saka, ka mīl :D
Iemīlēšanās ir viens, mīlestība kas cits, ko, manuprāt, apzinās un iemanto tikai ar laiku.
Esmu bijusi ilgstošās attiecībās, esmu arī tagad, bet tā arī nevaru apgalvot vai vispār jebkad esmu kādu mīlējusi. Un ko man tagad darīt? Būt forever alone, jo nemīlu uzreiz kā sāku tikties :D
Iemīlējusies gan esmu bijusi. Bet tas ir jau kas cits.

2. Grūti atbildēt. Ja noprastu, ka viņam arī ir šāda veida jūtas, tad varbūt, bet vairāk sliecos domāt, ka nē, neatzītos.