Protams nevienai šeit nepaskaidrošanu iemeslus, kāpēc izšķīros..
Viss mums arī bija jauki un skaisti. Vīrs mani ļoti mīlēja. Bet, nu dzīvē visādi gadās. Nenožēloju savus lēmumus. Bet, sāp, ka zaudēts cilvēks, kas bijis TIK tuvs, labākais draugs, patvērums, miera osta. Ar to gan man bija grūtības. Nu, bet tās ir sekas ar ko man ir jāsamierinās, ja tā vēlējos.
Hmm, man tas neliekas nekas traucējošs, visas tās atmiņas. Tie ir daaaudzi gadi, ko kopā dzīvojām. Nu būtu neprātīgi, to aizmirst kā nebijušu.
Tas viss, tak ir mani veidojis!! Tā ir mana pieredze! No kā cerams mācīšos. Es patiešām nevēlos šīs atmiņas par vīru idzēst. Atceros to ar smaidu. Tas bijis skaists dzīves periods! :)