Kā darba devējs uztvēra ziņu par jūsu grūtniecību?

Man liekas, ka svarīgākais ir grūtniecība, tad darbs. Ja ārsts saka, ka jāņem lapa, tad es teiktu, kā ir, un ņemtu.

Atbildēt uz jautājumu nevaru, jo neesmu bijusi tādā situācijā.

IR,piekrtu tev par visiem 100%,bet es esmu tāds cilvēks,diemžēl,kurš domā par vitiem vairāk nekā par sevi.
Nekas,gan jau vakarā,kad mocīšos no muguras sāpēm ,sapratīšu visu un pateikšu priekšniecei!

Jau tgd nobojāja garastāvokli,no paša rīta-piekasās ik uz soļa,-ko tu tgd dari,ko tgd..ai,ai.

up

Neesmu bijusi stāvoklī, bet esmu par šito daudz domājusi, jo man te visi ir darbaholiķi. Kolēģe aizgāja dekrētā, no mājām strādāja, jau pēc pusgada lielais priekšnieks sauca viņu pie sevis skandinot, ka jānāk uz darbu. Pēc 9 mēnešiem kolēģe ir atpakaļ darbā (neoficiāli), nāk uz darbu 2 - 3 dienas nedēļā... stulbi.

ko tu tur vispar lauzi savu galvu par kaut kadu frigidu darba deveju-bernu nideju? ta nav tava problema kas vini patik vai nepatik. tev ir slimibas lapa un viss.
es to visu staditu fakta prieksa. man ir slimiba lapa, pec tam sekos bernu kopsanas atvalinajums. vinai nav tiesibas tevi atlaist, kamer esi uz slimibas lapa un tikai tapec, ka bernu gaidi.

Kad darba devējs uzzināja, ka esmu stāvoklī mani ne tikai nozākāja, ne tikai nokrāmēja ar darbiem, bet arī izteica draudus un atstāja aukstumā. :D Bet tā kā man tas darbs nebija vajadžīgs vispār, tikai tik cik pašas vēlme, tad es pateicu ko domāju un aizgāju.

Priekšnieks ik pa laikam paskubina, ka nu jau tā kā vajadzētu bērnus taisīt. Laiks ejot un ne vienmēr, kad sagribi, sanākot :D
Drošvien, ja būtu kas paziņojams, būtu priecīgs par panākumiem :D

ne gluzi darba devejs, bet grutniecibas del atteicos stradat sliktos darba apstaklos ar visadam gaistosam utt vielam. cilveks respekteja manu lemumu un mainijam darba taktiku, jo mazais bebitis ir 1. vieta.

Ir tāda lieta,ka jau pirms nedēļas biju uz slimības lapas-biju apaukstējusies,bet tgd atkal cita vaina-mugura.

Tāpēc ir jāsaka uzreiz viņai par bērniņu,savādāk īsti nesapratīs,kāpēc atkal slimības lapa.

Ai,nu grūti man iet ar to teikšanu+ pēc slimības lapas jaatgriežas darbā un tad nu gan nebūs forši :(

nu ja nevari pateikt, tad izdaba tai darba devejai un nenem slimibas lapu!:D

kur var but tads mikstmiesigs cilveks, kas ka punkis uz drats dreb veja!? kaut ko te pardzivo un nemas par citu cilveku reakciju un attieksmi. par saviem tuvakajiem ir japardzivo!

vajadzētu teikt,bet godīgi sakot nemaz negribas-jo attieksme pret bērniem viņai ir ne īpaši pozitīva ;

Protams, ka ir jāsaka par grūtniecību! Darba devējam būs jāmeklē Tev aizstājējs!
Kāds vēl negribas? Tad dzemdē arī turpat darba vietā! Un ja ārste vispār iesaka ņemt slimības lapu, tad izvērtē, kas Tev ir svarīgāks - mazulis vai darbs!

Pilnībā tev piekrītu.!
Esmu es tāda,bet noteikti saņemšos,tavi vārdi tik iedvesmo to izdarīt un pateikt beidzot,tieši tas ir vajadzīgs,ka kāds mani noliek pie vietas un pasaka,ka taču beidzot domā par sevi!

Paldies.

Un par to, ko man darba vietā teica - visi bija ļoti priecīgi ;)!

Mans priekšnieks noteica - nu tā jau ar tām sievietēm gadās :)

Pats svarīgākais tev tagad ir tavs bērniņš un tu pati. Ko tad tā priekšniece tev tādu izdarīs?

Jauki,ka jums bija priecīgi un pozitīvi kolēģi un priekšniecība.

Man ar to laikam nav paveicies,bet nu neko darīt.
Kolēģi ir super,bet mana priekšniece galīgi nav super :(
Bet jāsaņemās ir un miers.

Es gaaju uz darba interviju 5.meensii un dabuuju darbu :) nemaz neteicu,ka esmus taavoklii. Un tad peec kaadaam 3 ned uzzinaaja,jo punci nevareeju nosleept,neko,apsveica. :)

Nu nbeko viņa man nevar izdarīt-bet attieksme noteikti būs savādāka ,man vnk ir pretīga sajūta,jo viņai tik ļoti nepatīk bērni un kolēģei jau novēlēja,lai viņai nav bērnu,kad kāda viņai novēlēja ,lai ātrāk būtu.Nu tā-vnk pašai iekšā stūlba sajūta-bet izdarīt jau neko viņa man nevar-tik ienīdīs,ka tgd ir jāmeklē jauns darbinieks,kurš izmaksās dārgāk nekā es.,jo pati ne pirkstiņu negrib kustināt.

es laikam esmu egoiste -bet nu man būtu vienalga ko domā uzpūtīgā priekšniece,paņemtu slimības lapu un nostādītu fakta priekšā :) neiešu jau riskēt ar savu un bērna veselību kautkādas purkšķes dēļ :D

Es pateicu diezgan ātri, jo negribēju strādāt nakstmaiņas. Tā kā mana tā brīža vadītajam pašam bija 3 meitas, tad viņš bija saprotošs, izskatījās priecīgs par mani :)

Dīvaini šķiet, ka giorgio sakuma (visus komentārus gan nelasīju)komentāros raksta, ka ir tāds cilvēks kas par citiem domās vairāk nekā par sevi... BET tev jādomā par tavu bērnu ( tas ir par citu nevis par sevi) nevis kaut kādu darba devēju, kas pa lielam ir pielnīgi vienalga ko viņš/viņa domā šādā situācijā.

Viņa taču vēl nezina, ka esi stāvoklī. Tas,ka uz tevi uzbrēca no rīta,ir tikai sakritība.

Tiešajai priekšniecei pateicu 3. men būdama, bet lielajai priekšniecībai un tā oficiāli 5. mēnesī.
Attieksme normāla.Visām bērni ir, ļoti labi saprata, nekādas cūcenes nebija.Darba bija daudz, bet tā ir tikai sakritība.Pēdējā mēnesī vēl pati skubināju kolēģi,kuru es aizstāvu un kura aizstāj mani,iet atvaļinājumā,kamēr esmu uz vietas,jo pēc tam būs grūti.

Aprakstiet man tipisko bērnu nīdēju priekšnieci.Vecums,ģimenes stāvoklis utt. Citādi te katra otrā tāda,cik nākas lasīt.