Dzosefine - bet mani tas TĀ tracina!!! Es saprotu, ka mēslos nevar tērēt - sobrīd it īpaši, bet - NU NOPIETNI?! Es nevaru pucēties, jo viņš ir skopulis! :D Respektīvi - nevar iet smuka un glīta, bet blakus nu, tāds - nekāds. Tomēr pārim ejot kopā jāsaskaņo apģērbs. Neesmu jau nekāda prasīgā, bet nu pat jau ir tā, ka tiešām neko jaunu nevaru iegādāt, jo zinu, ka tas viss izcels viņa apģērba trūkumu. Tagad, pēc dzemdībām, it īpaši. Gribas sapirkt visu skapi košu, jaunu, glītu - kaut pa vienam komplektam mēnesī... Bet viņam negribas neko. Viss viņam ir velkams. Protams, ja runa ir par viņu - jo man vajagot to un šito... Bet man vajag, lai viņam ir un man var vajadzēt. :D Laikam, jocīgi izklausās....
CariDee - ā, tā jā. Tā šeit bieži notiek. Es nemēdzu nevienu šeit apvainot. Vienu reizi netīšām sanāca, pēcak man stāštīja, ka es katrā diskusijā - visus tračus sākot - "esot pirmā uzdir...". Bet es neņemu galvā. Man šķiet ir muļķīgi pie sirds ķert cilvēku, kura balsi nedzirdi.
Bet saprotu - es arī mācos no citu kļūdām. Jo bieži gadās, ka no malas stāštītajā saskati līdzību ar sevi...