Palasu to dāmu rakstīto, kuras, cik saprotu, ir latvietes un viņu vīri perfekti runā latviski, BET - visi mēs draudzīgi mājās runājam krieviski, utt....es jums saku, jūs jau esat zaudējušas, jo JŪS ESAT SAVĀS MĀJĀS - SAVĀ LATVIJĀ, ne jau krievijā. Jūs savās mājās pakļaujaties citai kultūrai un atražojat citas kultūras komunikācijas līdzekļus un vidi. Jūs integrējaties citā kultūrā, nevis otrādi un tās ir ačgārni, tas ir pretdabiski citās valstīs, kur pamattauta ir vairākums, bet diemžēl normāli mūsu Latvijai, kurā okupantu masas mūs ir parvērtušas par minoritāti un mēs vairs nesaaprotam, kā ir jāuzvedas saimniekam-vairākumam. Tas ir nožēlojami. Un sevi jūs mānat ar krievu valodas perfekto apguvi, labi zinot, ka pakļaujaties mīļā miera labad un zināt arī to, ka šajā jautājumā esat zem vīra tupeles un esat atdevuši iniciatīvu uz neatgriešanos, jo kā nu es pēkšņi sākšu runāt latviski, jo tā ir neērti, utt.
Un visa pamatā ir spēcīgāka tēviņa meklējumi, kurus jūs esat atraduši ārpus sava bara, tai pat laikā ciešot zemapziņā, jo zināt, ka nav normāli, kas jums savā zemē, savās mājās ir jārunā citā valodā, bet jūs neko nevarat un negribat darīt un faktiski tas arī ir viss, jūs esat zudušas un ceļojat prom no latviskas Latvijas zem sveša karoga.
2792
