Kad ilūzijas par augstāko izglītību sabrūk

Man reāli iepatikās studēt tikai pēdējā kursā bakalauros. Maģistratūrā pēc tam biju paraugskolniece, nevienu lekciju neizlaidu :)

Bet kopumā studiju kvalitāti novērtētu ar 6 no 10, varbūt 7 (ja būtu labākā garastāvoklī). Par reālo dzīvi un noderīgumu grūti izteikties, programma tāda akadēmiska, nez vai baigi var gaidīt lielu praktisko pielietojamību.

Nenožēloju, ka studēju. Atgriezties lekcijās gribētu. Atalgojuma jautājums gan ir ... cits jautājums.

Es arī mācos LU un mana fakultāte te jau forumā bija izskanējusi, un jā esmu par 90% vīlusies. Visā - studiju kvalitātē, atmosfērā (gan starp pasniedzēju un studentu, gan, kas ir vēl jocīgāk, starp pašiem studentiem) utt. Jūtos tā, it kā no manis slauc naudu un tas arī viss. BET, cik dzirdēju no draudzenēm, kas mācās citās augstskolās, tur ir tāpat, ja ne vēl sliktāk (patiesībā bieži vien - sliktāk). Tāpēc es šo vilšanos nesaistu ar konkrētu augstskolu, uzskatu, ka tā ir vispārizplatīta problēma.

Un man šī vilšanās bija ļoti smaga, jo kādreiz domāju, ka studēšu doktorantūrā, ļoti patika tas akadēmiskais ceļš (bija man, ja tā var izteikties, autoritāte, pēc kuras iedegos ar vēlmi izglītoties tālāk un tālāk). Bet tagad, kad saprotu, cik liels fufelis tas ir, skumji jūtos.

Mana prof bakalaura studiju programma ir izziesta no pirksta. Reāli visu to varētu salikt 1,5-2 gadu apmācībā. Un jā, mācos budžetā, bet cik es zinu šajā programmā maksas studentus pasniedzēji trenkā daudz mazāk nekā budžetniekus. Tā kā mācos tikai pirmajā kursā, nevaru pateikt cik tas viss būs vajadzīgs reālajā dzīvē, bet, nu noteikti tie būs kādi 20% no visa, ko māca.

Nesen uzzināju, ka RTU IEVF Uzņēmējdarbības un Vadības akadēmiskajos bakalauros māca ķīmiju. WTF? Kam tas vajadzīgs uzņēmējdarbībā? Lai aizklātu vajadzīgo kredītpunktu skaitu un lektoram būtu darbs?

Izstudēju gan bakalaurus, gan maģistrus. Ko varu teikt? Nuuu,ir lietas,kas man tiešām noder un studiju laikā ieguvu plašāku skatu par dažādām lietām,bet bija arī daudz mīnusu. Studēt vairs neko tālāk nestudēšu, tos murgus vairs negribu. Drīzāk nervu bojāšana un veselības deldēšana.

Mani pilnībā apmierina studiju programma, bet es esmu vīlusies sevī šajā programmā :D Ja varētu pagriezt laiku atpakaļ, tad daudz nopietnāk pievērstos macībām.

Manuprāt, pats pats svarīgākais ir tas, kā tu sevi pasniedz. Ja jau no paša sākuma sevi pieteiksi kā cītīgu, zinātkāru studentu, kurš grib mācīties, pasniedzēji to novērtēs. Esmu sapratusi vienu, ka pasniedzēji ir tik dažādi, katrs māca pa savam, un katram ir savi likumi, tāpēc labs kontakts ar viņiem ir ļoti svarīgs. Un tas arī, galvenokārt, diktē studiju procesu. Jo ja starp pasniedzēju-studentu būs simbioze, studiju process būs lielisks!

Runājot par ilūzijām, jā, tās pilnībā izgaisa, jo biju iedomājusies ko savādāku. Nedomāju, ka studiju process izvērtīsies tādā cīņā ar lielo informācijas daudzumu, ar savu slinkumu t.i. sevi pašu un ar citiem studentiem, jo visu laiku ir konkurence. Grūti ir, bet es esmu laimīga savā augstskolā!

Tā kā strādāju par to, ko mācījos, tad jā, noder arī reāli dzīvē. Protams, ir priekšmeti, kas bija kredītpunktu ķeksīša dēļ, bet tajā pašā laikā ļoti daudz ko ieguvu mācoties bakalaurā un vēl vairāk maģistrā. Ne vien zināšanas, bet arī spēja sevi prezentēt, argumentēt un rakstīt zinātniskos rakstus žurnāliem.

priekšmeti, kas bija kredītpunktu ķeksīša dēļ

Nezinu par citām augstskolām, bet manā fakultātē, kad pārstrādāja studiju porgrammu saturu, bija pavēle no "augšas", ka jāievieš tā saucamie starpdisciplinārie priekšmeti, kas pēc būtības ir ar apgūstamo izglītību nesaistīti priekšmeti, tad nu nabaga pasniedzēji ļoti centās piemeklēt programmai tādus priekšmetus, kas nebūtu nu absolūti "ne pa tēmu" (kā ķīmija ekonomistiem).

Tas, ka studiju ietvaros jāapgūst arī kaut kas ārpus savas nozares ir jaunākais modes kliedziens pie mums, doma jau itkā ir laba (paplašināt redzesloku), bet realitātē diemžēl nākas upurēt noderīgo un apgūt kaut kādu wtf.

Kad macijos skolaa marketinga novirziena klase, man likas diezgan logiski iet macities marketingu augstskola, jo tas mani loti aizrava. Liels bija mans parsteigums, ka 1. kursa mes macijamies to, ko skola macijos 10.klase. Baigi apnicigi bija, motivacijas un intereses trukums, lidz ar to pametu studijas.

Neesmu studējusi augstskolā, un netaisos pagaidām arī :)

Nav nekas tāds, kas interesē, jo visu, ko vēlos apgūt piedāvā kursi un arodskolas - esmu no tiem, kas strādā ar rokām, nevis ar galvu, kaut gan dumja neesmu. :)

Esmu ļoti apmierinātu ar visu to, ko mums māca - nav tikai plika teorija, ik pa laikam ir prakses brīvā dabā, nedēļas garumā, mēs mēram, rokam, vācam herbāriju, dastojam - viss, kas būs vajadzīgs manā profesijā - to es apgūstu :)

Esmu laimīga, ka mācos tieši šeit (l)

es par to tajā brīdi nedomāju, vnk mācījos, jā realitātē viss ir savādāk, kursos pat saprotamāk iemāca nekāaugstskolā, nesaprotu kam to papīru vajag. To ko es daru, to var arī darīt bez augstākās izglītības. :D izej kursus un miers. Jā 1. kursā tik tiešām bija videnes priekšmeti, un nekas no tā ko praksē vajadzīgs nebija. un 2 kursā arī kkāds sviesc bija. :D Pat gudras meitenes atkrita dēļ šitā visa pasākuma. Reāļi to visu varēja apgūt 2 gadu laikā nevis 4 vnk marinēja to pasākumu. Nezin gan kā citur ir.

Mācos tikai 1. kursā,bet patīk ļoti.
Jāmācās ir dikti daudz,bet nu ir tā vērts, kā būs ar vietām darba tirgū, to redzēsim vēlāk.
Noteikti nenožēloju,ka iestājos šo te, jau vairākkārt, es šeit rakstījusi,ka šī ir mana īstā vieta :)

Bet ja gribi labu darbu atrast iesākumam der jebkāds, la idabūtu darba pieredzi, jo visur prasa sludinājumos augstāko un darba pieredzi 2 gadi. :)

Domas laikam aizplūda kaut kur citur :D
*Noteikti nenožēloju,ka iestājos tieši šeit, jau vairākkārt esmu šeit rakstījusi,ka šī ir mana īstā vieta :)

Uzrakstot pēdējo komnetāru tik tagad sapratu kapēc mani paaugstināja, būs vismaz laba rekomendācija :) izlūzijas sabrūk tad kad nostrādā ilgi vienā un tajā pašā uzņēmumā, ka nezini, kā no turienes var aiziet prom. :D

Aizgāju no divām augstskolām. Pirmajā gadījumā tā bija vilšanās skolā, otrajā - vēlme darīt ko pilnīgi citu, nekā sēdēt auditorijā. Pēdējos uni mēnešos reāli vēl gāju uz lekcijām un atrados tur, bet domās jau biju tālu prom.

Varu pateikt tikai to, ka manā augstskolā viss tika izstiepts garumā un daudzas lietas, manuprāt, mums īsti nebija jāmācās/jāzin, savukārt citas - pārāk maz tām veltīja uzmanību, lai gan būtībā bija svarīgākas. Ja godīgi tad jā, esmu vīlusies :)

Mazliet pastudēju ekonomiku LU, smagi vīlos, gan kvalitātē, gan interese par šo jomu zuda, tāpēc arī nākamgad stāšos citur, bet augstāko izglītību noteikti gribu iegūt.

Laipni lūgti LV izglītībā.. :D