Esmu racionāls cilvēks, neloloju sapņus un ilūzijas, jo zinu, ka dzīvē var gadīties visādi, tādēļ apsveru visus variantus, nevis tikai rožaināko. Pirmām kārtām ir jāpadomā par sevi un tikai tad par pārējiem. Kamēr tu otram skaities tikai draudzene- jā, es uzskatu, ka nevajag kopīgus kredītus, īpašumus, visādas muļķīgas norunas "tas būs uz mana vārda, bet maksāsim abi", jo "viss mums ir kopīgs, mazā". Kopīpašums ir ok tikai tad, ja viss ir smalki juridiski nokārtots, lai gadījumā, ja otrs palaiž ļekas, tu nepaliec pie sasitas siles. Kamēr lietas nav atrunātas uz papīra, tikmēr sauc tevi nekā un nepieder tev nekas.
Un jā, es uzskatu, ka ir muļķīgi ieguldīt ntos tūkstošus svešā īpašumā, uz kuru tev nav absolūti nekādas tiesības. Savādāk ir tad, ja tu pērc to, ko vari paņemt sev līdzi. Bet maksāt otra kredītu ir muļķīgi. Es arī neņemtu kredītu, ja šķiršanās gadījumā es nevarētu apmaksāt kredītu, komunālos un nopirkt pārtiku sev, resp. normāli dzīvot, bez otras puses.
17
