drauga māte - cūka!

cerams ka viņa neizlasīs šo diskusiju. :D tad gan tev sūdi. :D

atcerejos anekdoti- Mamma rāj sīko: - Tu esi īsts sivēns, galīgi noķēpājies! Tu zini, kas ir sivēns? - Jā, mammu, sivēns ir cūkas dēls... :D

tad jau sanāk, ka tu guli ar sivēnu

:D :D :D

neko nevar darit. ignore.

Te daudzaas vietaas piekriitu Kubietei.
Ja es nosauktu sava viiriesa maati par cuuku,nekad nebuutu vina sieva...!Iisi un skaidri.

es teiktu, ka šeit lielākoties ir puisis vainīgs, ne māte. protams, viņa māte arī nav nekāda labiņā, bet kas tas par vīrieti?? tev pašai patīk viņa attieksme?
mana viena ļoti tuva ģimenes locekle, kas gan nav mana mamma, sākumā arī runāja daudz sliktu man par manu draugu. pagāja laiks, kamēr es ar to problēmu tiku galā. draugam neko neteicu par aprunāšanu, zinot, ka, iespējams, visu mūžu nāksies ar viņu uzturēt kontaktus. bet sajutos kā nodevēja brīžos, kad viņai vajadzēja palīdzību no mums, bet zināju, ko viņa ir nesen pati teikusi. nu ar laiku no reizes uz reizi noliku pie vietas.ja tagad kko sliktu domā, tad patur to pie sevis. nezinu, vai rīkojos pareizi, bet centos ģimeni pasargāt no milzīga konflikta un kara nākotnē. bet man nenāca prātā pieņemt to par patiesību, ko man saka, jo atšķīru reālo no izdomājuma.
ieteiktu pārdomāt autorei par to, cik ļoti tavs draugs ir ietekmējams un par to, ka šādā veidā neizpaužās cieņa no tava drauga pret tevi. ja nebūs māte, būs draugi, kas kko sliktu teiks, citi radinieki, darba kolēģi. un, ja vīņš tevi neaizstāvēs no viņiem, nepastāvēs par jūsu attiecībām, ietekmēsies, tad tā būs visu laiku. tev acīmredzot patīk no viņa saņemt mūžīgus pazemojumus? un tie noteikti nav saistīti ar māti. cilvēks dara pats to, ko uzskata par pareizu un vēlamu. ja šāda ir viņa attieksme, tad sorry...

pirmkārt, ar drauga mammu neiesaisties konfliktā. nenorādi viņai, ka viņa tāda un šitāda, jo jebkurā gadījumā jau tu paliksi muļķes lomā, bet draugs būs vēl stulbākā situācijā.
ieteiktu parunāt mierīgi ar draugu bez pārmetumiem. pajautāt, vai gadījumā nav tā, ka tu viņa mātei nepatīc, jo apciemojot viņu, tu izjūti nepatiku, diskomfortu, nejaukas piezīmes. parunā par ar draugu un klausies, ko viņš saka.

Visi cilvēki viens otru aprunā.
Naivi domāt ka radi, draugi un paziņas mūs neaprunā. Vienkārši mēs to nezinām. Un labāk ka nezinām.
Visvairāk aprunā tos kuri cenšas būt labi un pareizi. Jo vairāk centies parādīt sevi kā labāku, jo vairāk aprunās.
Nav ko iespringt uz to.

vai vins sai "cukai" ir vienigais dels? ja ir, tad tas ir sapotams-maza greizsirdiba, ka vina dzive ir vel kada sieviete.
un par to mati,lai kada vina butu, sliktu neruna draugam dzirdot vai kadam, kurs varetu atstastit.
par sevi-es izvelos taktiku, kuru varetu nosaukt ka "neitrala pozicija". tas nozime, ka es ar vinu neuzturu ne sirsnigas attiecibas, ne ari vesas. mes dzivojam pietiekosi talu viena no otras, lai nebutu bieza ciemosanas, vienmer sasveicinos, atsveicinos, dazreiz parunajam un viss. es nevelos veidot dzilas attiecibas, jo strida gadijuma butu daudz problemu!

Izveidojot šādu diskusiju ar šādu nosaukumu - autore jau parāda to, kāda ir pati.
Diez vai tā puiša mamma caurām dienām sēž uz mūrīša un aiznekodarīt kaldina plānus, kā izšķirt dēla attiecības.
Dažkārt mammas šauj pār strīpu, bet visbiežāk viņām tomēr ir taisnība, jo jaunā vedekla ir izlutināta caca iespīlētās biksēs, kura tā vietā, lai piedalītos pusdienu gatavošanā, labāk sēž iPhonā un čato cosmo forumā par to - kāpēc uz dibena ir pumpas, kāpēc čalim nestāv loceklis un kas jauns ebayā :D

Man ar drauga vecākiem ir fantastiskas attiecības un viņi ir kļuvuši par manu ģimeni, bet attiecību sākumā bija netīša konfliktsituācija, kurā tēvs mani nepamatoti aizvainoja. Drauga reakcija bija asa- viņš piezvanīja tēvam un viņu pamatīgi nolamāja. Es toreiz sajutos neērti, jo man bija nepatīkami, ka tēvs ar dēlu konfliktē dēļ manis. Toreiz tēvs saprata, ka pats bija vainīgs un man atvainojās. Vairs šādas situācijas nav bijušas vairākus gadus, tomēr es šobrīd, skatoties uz šo situāciju, saprotu, ka lepojos ar savu vīrieti, jo viņš mani pamatoti aizstāvēja. Piekrītu, ka vīrietis-lupata nekam neder.
Par Tavu situāciju ir grūti komentēt, jo nav zināms, kāda Tu esi kā cilvēks. Iespējams pat, ka mātei taisnība un Tu esi vedekla, kādu neviena nevēlētu savam dēlam. Tomēr arī iespējams, ka tavi pārdzīvojumi ir pamatoti.

Man nekad mute neatvērtos nosaukt drauga māti par cūku, tas gan. Turklāt varu iedomāties, kā reaģētu jebkurš normāls vīrietis, ja ieraudzītu šādu diskusiju, kuru izveidojusi paša meitene. Piedod, bet pretīgi.

Tak vienreiz šķiries!!!
Jau iepriekšējā tavā diskusijā par to,ka draugs par visu Tev aizrāda un,ka nevariet sadzīvot, tagad vēl māte- cūkā, kā pati saki... kas būs nākamais? Slikais tēvs?

Tak smieklīgi- laikam jau vaina būs Tevī pašā, nevis apkārtējos!

Man arī bija/ir nesaprašanās ar vīra mammu.
Sākumā viss bija ok, bet pēc tam sākās. Apvainojās par katru sīkumu ko mēs izdaram viņai nejautājuši (bērna audzināšana, mājas iekārtošana), lai gan nedzīvojam kopā.
Beigās ar mums nerunāja divas nedēļas. Tad atspērās kā pats nelabais uz šejieni un sāka mūs apvainot un audzināt. Beidzās ar to, ka apvainoja manu ģimeni, apvainoja mani un treknu punktu pielika tas, ka sāka šantažēt mūs.
Draugs to visu redzot arī mainīja attieksmi pret savu māti. Viņa parādīja savu patieso seju.
Vairs nepalīdzam viņai un nelūdzam palīdzību viņai.
Es sākumā ar pacietu visu ko viņa man nodarīja, bet tad kad ienāca manā teritorijā un sāka mani aiztikt, tad mans mērs bija pilns un pateicu visu kas bija uz sirds. Tagad viņa mani liek mierā un ar savām pamācībām nelien virsū.

Mazāk kontaktēties ar mammu un runāt ar draugu, jo, ja viņš tiešām piekrīt visam, ko māte par tevi saka, tas nav normāli. Protams, tikai gadījumā, ja tā nav taisnība.

Mana vīrieši māte arī sāka sprēgāt kaut ko par mani, manējais viņai pateica,ko domā un rezultātā viņš ar māti nerunāja gandrīz gadu, kamēr viņa nepazvanīja un neatvainojās par saviem izteikumiem...


Es viņam teicu, ka es nevēlos būt par iemeslu tam, ka viņš bojā attiecības ar ģimeni, viņš teica, ka vienmēr būs manā pusē. Cik mīļi! :)

Mana vīrieši māte arī sāka sprēgāt kaut ko par mani, manējais viņai pateica,ko domā un rezultātā viņš ar māti nerunāja gandrīz gadu, kamēr viņa nepazvanīja un neatvainojās par saviem izteikumiem...


Es viņam teicu, ka es nevēlos būt par iemeslu tam, ka viņš bojā attiecības ar ģimeni, viņš teica, ka vienmēr būs manā pusē. Cik mīļi!

Lūk , atklāti redzams, par ko es runāju! Mīļotā ir pirmajā vietā un tas pat netiek apspriests !

Super , jauks Tev puisis ;)

Paldies, weee. :)

nu es nezinu, vai es gadu vispār nekontaktētos ar vecākiem, ja viņi ko sliktu būtu teikuši par manu draugu, bet noteikti brīdinātu. jo tie tomēr ir mani vecāki. tas nenozīmē, ka viņi var apsmiet vai aprunāt manu otru pusīti, bet neiesaku tomēr ieslīgt galējībās.

Man arī no sākuma tā bija, draudzīga un ta bet pēc tam...ui...........ko tik nav teikusi-sīkā šmara, zagle un aiiiii...viss ko var pateikt... pašalik gan ta vairs nav!

Man arī no sākuma tā bija, draudzīga un ta bet pēc tam...ui...........ko tik nav teikusi-sīkā šmara, zagle un aiiiii...viss ko var pateikt...

lūk, LŪK, uz ko es norādu! Un ja mātes loma ir tik uzpūsta, ka dēls katram vārdam tic?
pieņemu, ka keša nav ne šmara, ne zagle, bet lūk dārgā māmuļa, tikai tāpēc, ka viņai konkrētā meitene nepatīk, izdomā visu ko vien sliktu un pretīgu var izdomāt un skalo dēlam smadzenes! :@@@@ un? ko tur darīt tagad???? tas taču bojā attiecības!!!!!