Rakstot savus biljons atgadījumus aizņemtu ļoti ilgi, taču varu apzvērēt, ka tas viss ir tik īsts, kā jebkas cits, vienkārši daudzi tam netic un pa taisno domā pesimistiski un tā arī saņem arvien graujošākus rezultātus. (kā vari gribēt ko labu?) Jūs domājat, ka cilvēki, kuri it kā visās jomās ir veiksmīgi, ir laimīgi dēļ tā? Protams panāktais vēlamais to arī ietekmē, bet visticamāk, ka rezultāts ticis līdz tam no šīs sākotnējās domāšanas (apkopojot ar darbu, taču viss sākas galvā) un tā viens otru nepārtraukti ietekmē un viss iet uz apli. Tāpat zinu cilvēkus, kas vēlas būt mīlēti un sazin ko tur vēl (uz 5 minūtēm) un pārējo laiku saka, ka ir nulles, viss esot pārāk grūti un viņiem nekā laba nav un nebūs. Tas vienkārši tā nestrādā. Tiem protams viss tikai turpina kļūt sliktāks. Pati esmu pēc šīs teorijas nepārtraukti dzīvojusi vairākus gadus, un visi plāni, no mazākajiem sīkumiem līdz lielām dzīves noteicošām lietām iet kā pa sviestu, apkārtējie bieži saka, ka nesaprot kā man viss tā varot sanākt. Protams materalizējas arī ne tik labās lietas, kas kaut kā tās bieži aizņem daudz mazāk laika līdz īstumam:D taču parakājoties galvā vienmēr saprotu, ka pati pie tā nonācu, pat ja tā bija vien piecu sekunžu doma. Daudz darba ar sevi, gan garīgi, fiziski, loģiski utt., noved pie neiedomājamas kontroles pār sevi un apkārt notiekošo, tāpēc darbojaties un nebūs par ko sūdzēties, šīs lietas ir kas vairāk par rakstiņu vai iedvesmojošu video. :)
949
