Es vairāk, diemžēl, rīkojos vadoties pēc sirds izjūtām, kāpēc diemžēl, tās likušas vairāk vilties, tomēr es esmu tāds cilvēks un nespēju sevi izmanīt, man piemīt stipra griba un raksturs, bet ir lietas kur jūtos vāja.
Ar savu draugu kad izšķīros, arī raudāju, un man likās ka nu ir viss, mani tādu neviens negribēs, viņš taču bija vislabākais un kurš mani lutinās, kurš man piezvanīs, kurš uzklausīs, un kā pavadīšu savus vakarus, tas bija sāpīgi, bet es sapratu, ka ar viņu attiecībās jutos vēl vientuļāka, apspiestāka, es nebiju laba, daudz par daudz pārmetumu, kas lika man justies tiešām tik mazai un niecīgai, nevērīgai, un šobrīd es smeļos prieku sevī, jo viss ir labi, tas bija pareizi, kā notika, jo es no maza nieka pieaugu un kļuvu laimīgāka smeļoties to sevī, ne meklējot citur.
1613
