Sviecinātas!
Man te tāda ne pārāk parasta situācija. Un varu runāt ar draugiem un visādi, bet tomēr gribētu dzirdēt kādas trešās personas viedokli.
Stāsts tāds. Biju kopā ar puisi. Jau pirms tam mums liela daļa (un ar leilu daļu es domāju tiešām lielāko daļu) draugu un paziņu bija kopīgas, tātad daudz kopīgu pasākumu un bieži tikāmies un tiekamies. Neko, viss saldi un pūkaini, bet tad viņš aizbrauca prom (kas bija zināms jau pirms viss vēl sākās) un tā tas viss pārtrūka (ne tur strīdi, nekas tāds). Pēc vairākiem mēnešiem atgriezās, īsti kontaktus nebijām uzturējuši, bet tikāmies un dzirkstele pat nebija nodzisusi un atkal viss sākās kā viegls vasaras romāniņš, jo jau atkal kopīgie pasākumi utt. Unn tad viņš atkal bija prom uz mēnesi. Un ATKAL viss apstājās. Šoreiz es vēl paspēju uzmest lūpu par kaut kādiem sīkumiem- mazliet greizsirdība, mazliet viņa gļēvulība. Lai nu kā, viņš atgriezās, mēs vairākus mēnešus netikāmies, pie reizes gaidīju kaut kādu iniciatīvu no viņa puses, jo kā jau teicu, mani tracināja viņa gļēvulību un, lai gan viņš "pavilkās" ar visu sirdi un dvēseli, visi soļi vienmēr bija jāsper man, un lūk to es gribēju mainīt. Man citi īslaicīgie puiši (visiem nenozīmīgi mīnusi neļāva pie neviena apstāties). Šad tad tikāmies kopīgos pasākumos. Sākumā jutos kaut kā tizli un neveikli, viņš arī īsti pat acīs nespēja paskatīties, vēlāk pieradu, palikām atkal par draugiem. Sajūtu ziņā viss apslāpa, vairs sirsniņa nedauzās tiekoties. Un tomēr, nesen pusnaktī pēc ballītes atnāca sms un es pieķēru sevi pie domas, ka "cerams tas ir viņš", protams, nebija. Varētu domāt, ka man vienpusēji tas liekas tā savādi, ne ta nepabeigti, bet tā īsti nav, jūtu, ka viņš gaida, kad es speršu to pirmo soli pretī.
No malas laikam absurdi nenopietna situācija, rakstot viss likās pavisam smieklīgi, bet nu izstiepjot to pa diviem gadiem nav tik traki. Un mana rezumē jautājums, balstoties uz iepriekš rakstīto- jūsuprāt, ir vērts mēģināt atkal modināt/atsaldēt tās sajūtas, ņemot vērā, ka visi "šķiršanās" iemesli bija tik.. nezinu, smieklīgi? Jums ir nācies saskarties ar puišiem/ vīriešiem, kas ir gļēvi runājot par attiecībām, sperot kaut kādus soļus pretī?
Un šim puisim ir vairāk mīnusi, nekā atraidītajiem visiem kopā. nu nezinu, kas tas par magnētu, pašu tracina, ka tie ceļi tik bieži krustojas... It kā liekas, ka esmu gatava dzīvot tālāk un arī dzīvoju, bet tad mēs atkal tiekamies un tad es atkal ieraugu viņa suņa actiņas.
2
