Piekrāptās

Kā var dot otru iespēju tādam mēslam, kuram pat divgadīgs bērns nebija šķērslis, lai savu galu mērcētu citur + aizietu no ģimenes?!?

..Un vēl sistu.

Kā var dot otru iespēju tādam mēslam, kuram pat divgadīgs bērns nebija šķērslis, lai savu galu mērcētu citur + aizietu no ģimenes?!?

..Un vēl sistu.

Liktenis, meitenes, liktenis. Acīmredzami cilvēkam vairs nav teikšanas pār savu dzīvi - visu nosaka vai nu alkohols, vai nu krāniņš, vai arī liktenis! :D

Nu attiecībās, ja ir krāpšana, varbūt vēl var visu atrisināt, ja tiek atrisināti iemesli. tas ir ļoti smags darbs, kura saldos augļus nekad dzīvē neesmu redzējusi. tas ir, nekad neesmu redzējusi, kad pāris, pēc kā tāda paliek kopā ļoti ilgi un viņiem ir kvalitatīvas attiecības un šī problēma vsp vairāk nepastāv.
ja vēl par krāpšanu varētu diskutēt un mēģināt izzināt iemeslus (lai gan es pati diez vai, ka spētu ko tādu piedot), tad viennozīmīgi fiziska ietekmēšana nedrīkst pastāvēt ne no vienas puses, tajā skaitā, sievietes.
man nav pozitīvu stāstu, kādu gaida autore. bet es zinu, ko nozīmē krāpšana, un kā tikt tai pāri. jebkurā gadījumā, arī, ja pāris šķirās, tas nav viegli, jo tiek smagi ietekmēta cilvēka pašapziņa. bet, manuprāt, lai cik slikti nebūtu, tas ir jāizjūt ikvienam, lai apjaustu attiecību patieso vērtību un vsp saprastu daudzus procesus attiecībās. tas, protams, ir diskutējams jautājums, bet tās ir tikai manas domas.

Man atkal liekas, ka tās, kuras dzīvē nav piedzīvojušas krāpšanu, nevar objektīvi pateikt, kā tādā situācijā rīkotos. Visas taču zinām, ka teorija ar praksi bieži vien nesakrīt.

Kā es rīkotos? Teorētiski domāju, ka nepiedotu, bet praktiski - ceru, ka man nekad nenāksies par to domāt.

SANITA

Lai nu no kāda vīrieša būtu jātiek, bet ja vīrietis tā pamet ģimeni, un vel sit..tad nu tur gan vajadzētu pielikt punktu, es atvainojos, un saprotu ka tā ir tava izvēle viņu pieņemt atpakaļ un to respektēju, bet es tādu mēslu atpakaļ neņemtu. Un nez lai gan tu to stāstiji ar tādu domu ka iepriecināt, ka lūk viss ir pavērsies tik foršās sliedēs, man tad liekas drausmīgi skumji un nožēlojami. Ceru ka neapvainosies, bet tā nu es uzskatu.

Piedzīvoju smagu krāpšanu.. tā nebija vien reize, bet tgd esmu laimīgāka kā jelkad agrāk. Staroju, smaidu ikdienu. Esam tik laimīgi, nav nekādu rozā briļļu un nav attiecību sākums.

Sākums bija grūts, tad mums, kad citiem pēc tik gadiem ir tjipa attiecību krīze, tad mēs svinam, jo es esmu tikai ieguvēja un uzvarētāja. Ir lietas, kas padara mūs stiprākus un jā, es tiešām esmu laimīga, beidzot pēc tik gadiem.

:)

ir nācies līdz nelabumam klausīties piekrāptajās draudzenēs un paziņās,kā viņas lien vai no ādas ārā lai tikai attaisnotu savu draugu krāpēju,un katru reizi viens un tas pats skan no viņu mutēm...
*es viņam piedevu jo,mēs taču tik ilgi jau esam kopā un negribās vienas kļūdas dēļ ļaut izirt mūsu ilgajām attiecībām.
*viņš esot bijis galīgi pillā,vispār nesapratis kur ir un ko dara.
*viņš to izdarija jo todien sastrīdējāmies,un tas vis notika emociju iespaidā.
*viņš tik ļoti nožēlo ka tā notika,viņš pat raudāja,teica ka mīl tikai mani,un bez manis negrib dzīvot...
*viņam tas neko nenozīmēja,un viņš tagad ir mainijies palicis ļoti mīļš...

katrā nākošajā tikšanās reizē viņas vēl piemetina ka tagad viņu attiecības ir kļuvušas daudz labākas kā līdz šim,viņi ir izrunājušies un viens pret otru ir mīļāki un gādīgāki,attiecības ir vienkārši superīgas..

neviens gan viņām nekad nav jautājis paskaidrot piedošanas iemeslus,to viņas azartiski metās skaidrot neaicinātas,laikam lai attaisnotu savu vājumu pašas sev...jo nodevības garša jau nekur nepazūt,to var tikai noslāpēt.

paiet laiks un tas notiek atkal,vienai pēc mēneša,citai pēc gadiem.....bet cita piedod un tā arī nekad neuzzina ka tas noticis atkal...

Mia - Atceros tavu diskusiju un tiešām brīnos, ka nolēmi piedot. Kā vispār izlēmi būt tomēr kopā un tiešām tevi tas it nemaz netraucē un liekas, ka tā tam vajadzēja būt?

Zinu ģimenes, kuras ir kopā pēc krāpšanas un ne jau vienu vien, bet tie ir cilvēki, kam šobrīd ap 50, tajā laikā, kad viņiem bija šādas problēmas, visa atrisinājums nebija šķiršanās + tie pāri tajos krāpšanas brīžos bija jau precēti un ar bērniem, domāju, ka arī tas tomēr daudz ko mainīja.
Zinu vienu konkrētu sievieti, kuras piedošana krāpējam bija konkrēts spļāviens sejā tai, ar kuru krāpa, jo viņa nu ļoti, ļoti gribēja būt sievas vietā..

Zinu vienu konkrētu sievieti, kuras piedošana krāpējam bija konkrēts spļāviens sejā tai, ar kuru krāpa, jo viņa nu ļoti, ļoti gribēja būt sievas vietā..

interesanti pie kā gan tā sieviete bija vainīga,lai saņemtu spļāvienu sejā?splāvienu vajadzēja saņemt vīrietim...viņa taču nav vainīga ka vīrietis krāpj savu sievu,tā nav viņas problēma,vīrietis to darija apzināti no brīvas gribas nevis ar ieroci pie deniņiem..

bet nu protams ka visi citi būs vainīgi,gan cita sieviete,gan apstākļi,tikai ne vīrietis..

noteikti vīrietim nebija citas iespējas. ragana teica- uzminēsi, būs mani jāpaņem, neuzminēsi- Tevi izcepšu. Un vīrietim nekas cits neatlika, kā glābt savu dzīvību :)
tas tā, humoriņam.

beidziet celt šo tēmu augšā, ticu, ka neesmu vienīgā, kura nevar neatvērt šo tēmu, bet lasīt to visu ir - uhhh, cik sāpīgi. :D

tiara, un tu arī kā budzis, negribi dalīties ar citām, gribi tikai sev, eh. :D

TIARA- nē, tas tāpēc, ka otrā ļoti labi zināja, ka vīrietim ir sieva un, cik zinu, apzināti gāja uz to, lai viņus pieķer un sieva ar saviem bērniem lasās prom no vīrieša mājas.

Nu man gan liekaas ka jeegas paardzershana ir savaadaaks apstaaklis, ja vien jeega ir patieshaam paardzerta. Atceros no savas iepriekseejaas dziivesvietas kaiminju, kursh straadaaja par advokaatu, godiigs, patiikams cilveeks. Vienu reizi balliitee taa jeegu paardzeera, ka izgjeerbaas pliks, mistiskaa veidaa tika uz maajas jumta, nochuraaja un noveema visu sienu un tad bljaava stundu, ka redzot Jeezu, liidz menti vinju noceela lejaa. Ja taadaa staavoklii vinjam notiktu dzimumakts ar kaadu, diez vai tas skaitiitos. Taados gadiijumos tur driizaak pa seju jaaieliek tai sievietei, kura uzkaapa virsuu pusnemanjaa esosham viirietim.

Piekrītu kristai,ir pilnīgi iespējams tā piedzerties, ka galīgi nesajēdz ko dara, bet, ja zina, kā tā mēdz notikt, tad nedrīkst dzert. JO tas vienalga nav attaisnojums.
Un vispār apbrīnoju tās, kuras raušas virsū tiem pilnīgā ķēmā esošiem večiem? Kaut vai novemta, bet ka tik dabūjusi :D

Tāpēc, ka viņas skaidrā prātā neviens neiekāro, negrib tik ļoti, tāpēc arī tik izmisušas.

Taados gadiijumos tur driizaak pa seju jaaieliek tai sievietei, kura uzkaapa virsuu pusnemanjaa esosham viirietim.

+++ :D :D :D

Godīgi sakot ja mani nokrāptu, es laikam iemauktu pa purnu gan savam puisim, gan tai trešajai, pilnīgi nedomājot par to kādi bija apstākļi, ņirgāšanās par citu emocijām nav pieļaujama :D
Pēc tam kad to trešo noliktu tā ka viņa ne tuvumā manējam vairs negribētu atrasties, tad ar varētu domāt vai man vel tādu vīrieti vajag vai nē (ņemot vērā apstākūs protams ar)

Es nevaru šitos jauno (es domāju vairāk naivo un nepieredzējušo) meiteņu komentārus lasīt!!! Nu, ko jūs iedomājaties, katriz šķirties, kad kādam no jums gadās sānsolis - redzēs cik ilgi tā turpinās. Protams - vieglāk ir skaļi bļaut un teikt - viņš tas vainīgais, viņš mani krāpa - un aizmirst, ka pati to tieši vai netieši veicināji!!!! Vajag saprast arī savu vainu un forši, ka parādas pozitīvi stāsti arī par pieredzi, kad tiek piedots, izrunāts un iets uz priekšu - es uzskatu, ka šīs meitenes ir gājušas tālāk savā un partnera attiecību attīstībā. Protams - ir gadījumi, kad nekas nav glābjams, bet to jau abi jūt....

Nu, ko jūs iedomājaties, katriz šķirties, kad kādam no jums gadās sānsolis - redzēs cik ilgi tā turpinās.

Ir indivīdi, kam tie sānsoļi tomēr negadās.. :D :D :D