Sagriezusies dzemde- nerada problēmas abortam?

nu rekur ari ir ta problema!liekas gulta ar cilveku, kuru nemaz nevaretu iedomaties ka savu dzives partneri! tas, manuprat, ir loti nepareizi. izsargaties tak varejat! pietam, man slikti matas no tada auksta aprekina(vinam tik gadu, man tik, butu vins vecaks, butu tas...nekas nebutu)

nesen uzgaju vienu feinu tekstu sakara ar mazulisiem, ari es reiz veicu abortu, nozeloju, bet nu toreiz tiesam nebija istais laiks velvienam bebim :(

Vēstule no mazulīša.

"Mīļo māmiņ! Šodien pie mums atlidoja stārķi. Es zināju, ka viņi atlidos, jau nedēļu pirms tam..es gatavojos. No paša rīta izvilku savu čemodānu, saliku tur visas savas mantas. Pēc tam izlēmu mazliet iekost pirms ceļa, jo tas solījās būt ļoti garš. Bet es mazliet aizkavējos un kad atskrēju atpakaļ, stārķi jau bija debesīs...

Mammīt, piedod man, es zinu, cik ļoti Tu mani gaidi, pārdzīvo - kad tad es beidzot atlidošu, bet manis kā nav, tā nav. Tāpēc, es uzreiz izlēmu Tev uzrakstīt vēstuli un pastāstīt, kā mēs, mazuļi, te dzīvojam, savu stārķi gaidot.

Manu mīļo mammīt! Tu tikai neuztraucies, es te neesmu viens pats, mūs te ir tūkstošiem, milijoniem, pat saskaitīt nevar. Un visi gaida savu stārķi. Daži mazuļi ir tik nepacietīgi, tik ļoti grib nokļūt pie saviem vecākiem, pēc iespējas ātrāk, ka pierunā atlidojušos stārķus viņus aizvest. Nu, un stārķi jau atteikt nevar, viņi ir ļoti labsirdīgi un arī darbs viņiem tāds. Tad mēs pavadam šos mazuļus un ļoti ceram, ka vecāki viņus jau gaida. Bet gadās arī tā, ka viņu vecāki paši ir vēl gandrīz bērni vai arī, ka mammītes ne pārāk labi jūtas un pagaidām nevar pieņemt mazuļus, un tad nākas no viņiem atteikties. Mammīt, ja vien tu redzētu - cik bēdīgi ir šie mazuļi, kas atgriežas. Mēs, kā vien varam, cenšamies viņus nomierināt, uzjautrināt. Jo mēs visi taču zinam, ka pēc kāda laika šie mazuļi atkal dosies pie vecākiem, kuri, nu viņus jau gaida.

Mammīt, Tu man esi tāda smieklīga, tici dažādiem savādiem ticējumiem. Jau knupīti esi sagatavojusi. Māmiņ, patiesībā, es jau sen esmu izvēlējies tieši Tevi, manu mīļo, labo, jauko mammīt. Un atnākšu tieši pie Tevis. Jau pavisam drīz. Bet ja Tev tā patīk un ir vieglāk, pērc vien tos knupīšus, adi man zeķītes un cepurītes, varbūt patiešām tas kaut kādā veidā pasteidzinās mūsu stārķi.

Manu mīļo māmiņ, Tu tikai nepārdzīvo par mani, ne raudi, neskumsti. Nākošreiz es nepalaidīšu garām savu stārķi. Tad jau labāk izsalcis atlidošu! Tu mani pabarosi, to es zinu. Es, māmiņ, kā uzsēdīšos uz stārķa, uzreiz Tev nosūtīšu telegrammu ar divām svītriņām un Tu uzreiz zināsi, apmēram kuros datumos mani gaidīt.

Bet tiksimies mēs ar tevi Iepazīšanās Mājā, tur parasti visas mammas sagaida savus mazuļus. Kaut arī es vēl pateikt to nemācēšu, bet es paskatīšos Tavās maigajās acīs, un Tu uzreiz sapratīsi cik ļoti ES TEVI MĪLU, MĀMIŅ.

Uz drīzu tikšanos,
Tavs Mazulītis"

kiky, varēji jau šajā diskusijā iztikt bez šiem salkanajiem tekstiem,ja jau reiz pati izsķīries par tādu soli, tad jau būtu jāsaprot,ka ne jau meitene te starā ir par savu izvēli un,ka tas ir grūti jebkurai.

nē, kapēc, ne viņai, ne bērnam īstenībā nav bijis jācieš vai kkas dikti trūka. nu labi, sāka strādāt, mācījās vakarskolā, bet viss nokārtojās. jā, pieļauju, ka ne visām tā veicas. tagad ir lielisks puisis un viņai varētu teikt, ka nekā netrūkst.
tā ir viena lieta. es velku paralēles ar to domāšanu šajā situācijā, ka, piemēram, ja vīrietim un sievietei ir attiecības, bet viņa paliek stāvoklī, un to uzzina, kad viņi ir pašķīrušies/sastrīdējušies, tad bieži vien, lai arī iepriekš abi bija domājuši par bērniem, ir domas par abortu un tas tiek arī veikts. bet tai pat laikā, ja viņiem attiecības būtu labas un vēlētos bērniņu, tas tiktu paturēts.
labi, viss es nepiedrazošu autores diskusiju ar komentāriem ne pa tēmu.
bet vispār kāda starpība, kas ar ko liekas gultā. ne visi to cilvēku iedomājas kā dzīves partneri.

cruel
es so tekstu nebiju domajusi taa, bet tiesi otradi, ka kads bernins pasteidzas un atskreja pie manis, bet tiks pie labakiem vecakiem, kas sobrid tam ir gatavi, bet mans bernins gaida savu starki un isto laiku :)

kiky- kāpēc kaut kas tāds bija jāraksta? tu tagad apzināti priecājies par citiem?ja meitene ir izlēmusi, tad lai dara tā, kā ir izlēmusi. ne jau tu viņas bērnu audzināsi, ka mēģini šādi psiholoģiski viņu ietekmēt.

čāča, kā tev pašai beidzās ar to puisi un bērniņu?

Sany
izlasi manu otru komentaru, tas nebija domats ta! pati esmu bijusi sada lemuma prieksa un mana doma nebut nebija moralizet, priecaties vai nosodit!

Nu berns no praktiska garaamskrejeja...neee, nepavisam neizklausas rozaini.

kiky- es jau pēc tam sapratu, bet tas bija tikai pēc tam, kad biju jau savu pievienojusi.

kiky, es apraudājos izlasot to vēstuli ....

Kāda jēga turpināt attiecības, ja pašā saknē jau zināms, ka vīrietis kā tēvs un vīr ir nederīgs materiāls? Laika tērēšana mazliet iznāk.

Ja es gaidītu savu ideālo, precamo vīrieti, es joprojām būtu bez attiecību pieredzes vispār.

visām jau ir svarīga tā stabilitāte. bet laikam ir dzīvē tāds punkts vai pavisam cits skatījums uz dzīvi (varbūt arī vnk tās ir sievietes ar savādāku domāšanu), kurām nav obligāti jābūt vīrietim pie sāniem, lai izaudzinātu bērniņu.

Es nepavisam neesmu tā stiprā sieviete, kā tik man kaut kas dzīvē notiek ne tā, kā ir sabiedrībā pieņemts, tā esmu sabrukusi.

čāča, kā tev pašai beidzās ar to puisi un bērniņu?

Ar pusi kopā 4 gadi. plānojas kāzas.

Man nešķiet, ka 23 ir par ātru priekš bērna.
Es noteikti bērnu paturētu, bet Tev gan jau ir tāda situācija, ka nav pilnīgi nekādas varbūtības atstāt mazo, skolu gan jau nevarēsi pabeigt, tuvinieku nav, kas palīdzētu utml.

Būtu tā, ka mamma bērnu audzinātu, jo man vēl ir nepiepildītas lietas- pusgadu Erasmus prakse ārzemēs un Eiropas brīvprātīgo darbs arī uz kādu gadu. Par cik tas nav labākais variants, tad man šīs lietas ir jāizdara vispirms un tikai pēc tam domāt par bērniem :)