Ko nožēlot?

atkaria, kas ir tas izdaritais.
Ir lietas ko nozeloju ka izdariju un ir lietas ko nozeloju ka neizdariju.

*Atkariba

Es visbiežāk esmu nožēlojusi izdarīto. Neizdarīto...gandrīz nekad, jo vienmēr ir izrādījies vēlāk ar skaidru galvu domājot, ka labi vien bija, ka neizdarīju.

Tik tik TIK ļoti neatbildams jautājums.. Lai uz to atbldētu, vajadzētu veikt kopsavilkumu vairākām paralēlām realitātēm, ņemot vērā arī turpmākās dzīves vairākus scenārijus (katrā no šīm realitātēm), kā arī izvērtēt katrā no tām savu iespējamo vērtību sistēmu un vēlmes. Un jāņem vērā arī to, ka vērtības var pastāvīgi mainīties.
Un vispār, uzskatu,ka mēs vienmēr izdarām, nevis ne-izdarām, jo izvēles izdarīšana jau vien ir izdarīšana, darbība.

Ja no sirds gribās izdarīt, tad jādara. Un tad labāk nožēlot, ka izdarīts, nevis neizdarīts.
Neizdarīto var nožēlot, ja tas nav bijis no sirds.

Ko labāk nožēlot izdarīto vai neidzarīto?

Sadarīto :P

nezinu. atkarigs no gadijuma. citreiz izdaritais ir sliktaks neka neizdaritais.

labāk nožēlot izdarīto :)
man ir bijušas tik daudz trakas lietas,ko pašlaik nožēloju,bet priecājos,ka tā bija,jo savādāk es nebūtu tā,kas es esmu :)
#YOLO

Neizdarīto bieži vien var izdarīt arī vēlāk, bet kļūdaini izdarīto par nebijušo padarīt - neiespējami.

Pati visvairāk vienmēr esmu nožēlojusi neizdarīto. Kad kaut kas izdarīts - redzi sekas un tad ar tām arī mācies sadzīvot, rīkojies tālāk. Kad kaut kas netiek izdarīts - atliek vien fantazēt un tas, manuprāt, ir trakāk, mūžīgi dzīvot ''kā būtu, ja..''

Pati visvairāk vienmēr esmu nožēlojusi neizdarīto. Kad kaut kas izdarīts - redzi sekas un tad ar tām arī mācies sadzīvot, rīkojies tālāk. Kad kaut kas netiek izdarīts - atliek vien fantazēt un tas, manuprāt, ir trakāk, mūžīgi dzīvot ''kā būtu, ja..''

Parakstos zem šiem vārdiem.

Neko nenožēloju, tik vien kā to, kas tīši vai netīši nodarījis sāpes citiem. Pārējais vienkārši nav nožēlojams, jo tas mani ir izveidojis par tādu cilvēku, kāda esmu tagad', un devis neatsveramu dzīves pieredzi, atļaušos piebilst - unikālu.

No neizdarītā nožēloju tikai un vienīgi bezdarbību izglītības, karjeras lomā. Privātajā dzīvē un vispār daudz, daudz biežāk sanāk nožēlot izdarīto.

Vispār gandrīz neko nemēdzu nožēlot - kā ir, tā ir labi. Bet, ja nu tomēr... tad izdarīto noteikti nē, jo gandrīz vienmēr esmu rīkojusies prātīgi un sakarīgi, un savu rīcību nenožēloju; mazliet vienīgi ir žēl dažu neizdarīto lietu, ko varēju, bet savas neuzņēmības/kautrības dēļ neizdarīju.

''kā būtu, ja..''

Lūk no šī es visvairāk baidos! Saņemšu visu savu drosmi un izdarīšu, kas jāizdara!

NEIZDARITO

Izdarīto, jo ar savu rīcību esmu izpostījusi to kas bijis skaists un to es ļoti nožēloju, iespējams nožēlošu ļoti ilgi

Liekas, ka reizēm labāk nožēlot izdarīto, jo domas "kā būtu, ja..." ir ļoti nomācošas un ilgāk grauž dvēseli, nekā tas, ko esi izdarījis.
Uzskatu, ka jāizmanto visas iespējas, ko dzīve dod. Un ja arī nekas nesanāk vai izgāžas, tad vismaz es zinu, kas no tā iznāca, nevis ilgi domāju kā būtu, ja es būtu tomēr pamēģinājusi...

Tāpat privātajā dzīvē. Citreiz domāju - rakstīt, nerakstīt, pateikt to vai nepateikt, tad vnk izdaru to un zinu rezultātu, kaut vai tas nav pozitīvs...

100% labák nozhélot izdaríto... es tagad tá nozhéloju vienu lietu, ko neizdaríju, ka nezinu, ká dzívot tálák.... labák bútu izdaríjusi un nozhélotu...

Abus.