Jā, pozitīvi, no otras puses varbūt tīri no tāda viedokļa, lai pircējs nepadomā, ka ticis apčakarēts, ka čekā tā prece ir, bet somā nav. Vieglāk ir aizskriet pakaļ nekā pēc tam skaidroties. Maziņa lauku veikaliņā skrēju vienai tantei pakaļ, pārdevēja palūdza, lai aiznesu tantei naudiņu, bija aizskrējusi nesagaidot atlikumu.
Lielveikalā man pašai pārdevējas bieži pasaka, lai neaizmirstu atlikumu vai kādu preci, nezinu, varbūt aizmāršīga izskatos, bet, kamēr tieku galā ar bērnu, maku, pirkumiem, prātā ir viss, kas jāpaņem, nez vai kaut ko aizmirstu, vienkārši uzreiz nevaru visu izdarīt, reizēm kaitina, reizēm liekas tā ļoti feini.