attieksme vienam pret otru un vai reāli ko glābt?!

Lasu šo diskusiju takā kādu grāmatu, visu laiku gaidu jaunus komentārus. :D

Gribējās, lai beigas ir laimīgas. Jebkurā gadījumā, nekas vēl nav beidzies, domāju, ka no puiša puses vēl daudz kas nāks laukā.

Esi stipra, mazuliite_ruu

Kāpēc nekas nav beidzies? Kādā ziņā nāks laukā?

Ja viņam viss sanāks ar to meiteni, tad domāju, ka viss viņam būs labi.

Tāpēc, ka dzīve ir dzīve un beigas nekad nav viennozīmīgas.

mazuliite_ruu- pa šim dienām, kamēr viņš vēl nav izvācies, var mainīties viss.. ja pašai ir kaut neliela vēlēšanās kko saglābt, iesaku krasi mainīt savu uzvedību, lai šis redz, ka vari būt citādāka..

Es domāju, ka viņš šobrīd nezina, ko grib.
Jā, varbūt viņam liekas - viss, cauri, negribu to turpināt, bet tad, kad atjēgsies, ka nav siltu vakariņu, ka nav kas pagatavo pusdienas līdzi, ka nav kas īsti sagaida mājās ...
Par to meiteni -jā, aizraušanās periods ir patīkams, bet cik ilgi tas periods ir?

Protams, beigās viss var izrādīties savādāk, neviens nekad neko nevar zināt.

Pat ja gaidīju šim stāstam laimīgas beigas, es domāju, ka Tev tāds cilvēks nav vajadzīgs.

Norijai tāds niks, jo viņa visu vienmēr NORIJA un parādīja, ka var būt citāda! Kāpēc mazulītei laut kas jāparāda, jāpierāda? Kas tas par nepareizu signālu? Tātad vīrietim vajag rīkoties pēc iespējas cūciskāk un tad būs garantija, ka viņš tādejādi būs pāraudzinājis sievieti par beznosacījumu radījumu bez pašcieņas?! Nu katrs jau dara kā grib, bet nu Norijas padoms ir ļoti ačgārns un neizdevies. Nevajag mācīt muļķības.Tas tikai problēmas padara dziļākas.Nāksmreiz kā viņam kaut kas nepatiks-tā citai zem brunčiem līdīs, lai sieva redz, ko var zaudēt??

platinum- Nop, mana doma bija, lai vecis redz, ko pazaudē un pazaudē viņš daudz.
P.s. nepiekasies nikam, tavējais ar nav nekāds spožais :)

Siltas vakariņas, brokastis tak būs, viņš pie mammas dzīvos.
Ar prātu saprotu, ka itkā nevajag, bet sirdij nepavelesi.
Protams, ka nekad nepienemtu viņa tik biežas tikšanās ar drauguem un vēl šo to. Bet nav ko par to domāt, jo viss ir izlemts.
Par meiteni, iespējams, ka viņam viņa aizkerusi, jo mājās viss tik slikti. Jo kad vakar jautāju, ja mēs mēģinātu vai atteiktos no jebkāda kontakta ar viņu, teica,ka protams jā.

Ehhh, cik smagi ap sirdi. Zinu, ka jādomā par to, ka man bez viņa labāk būs, bet nevaru ar tādu domu dzīvot... Gribās cerēt, teikšu godīgi kā ir!!

Un vēl vakarā jātēlo, ka viss kārtībā, neraudasu tak visu laiku. Jo no rīta mašīnā uz darbu sāku raudāt, neizturēju, viņam arī asaras acīs un apkera. Jāturas, bet nezinu KĀ!!!

Vai, cik skaists dzīves piemērs. Cerams, lasītājām būs spēka mācīties no citu kļūdām un nepieļaut tās savā dzīvē.

Nedrīkst šādi aizmirst otru un ignorēt. Nav nekāds brīnums, ka iznākums ir tieši tāds, kāds viņš ir. Un tas attiecas uz abiem dzimumiem. Vispār problēmas pamatā kārtējo reizi ir tas, ka abi laicīgi nav izrunājušies un runājuši viens ar otru, kas nomāc, kas iepriecina, kur palīdzību vajag, kopīga problēmu risināšana utt. Ja Jums ir kaut kas sakāms, tad runājiet, un labāk agrāk! Negaidiet, kad situācija atrisināsies no zila gaisa! Jo ilgāk mēģinat problēmu apslāpēt, jo sāpīgāka tā samilzt un beigās tāpat spiež uz nerva, kas draud ar "sprādzienu makaronu cehā" ..

Vīrieši ir tādi radījumi, kas nemīl runāt par tādām tēmām .. bet, ticiet man, Jūsu teiktais aizķeras! Ja ne pirmajā reizē, tad otrajā vai trešajā. Svarīgi gan ir veids, kādā informācija tiek pasniegta. Dažādiem vīriešiem dažādas pieejas - citam vajag ar labu, citam vajag pazāģēt un citam derēs zelta vidusceļš.

Autorei .. nomet savu EGO un padomā par sev mīļajiem un viņu interešu likšanu pirms savējām .. tas attiecas arī uz dēlu. Zinu, ka tas ir grūti .. īpaši jau cilvēkiem ar augstu ego līmeni, bet tieši tas ir tas, kas ir mīlestība .. neļauj savam ego atņemt Tev iespēju būt laimīgai. (To es saku priekšdienām) Pēc rakstītā, izklausās, ka smadzenes Tev ir īstajā vietā! Citādā ziņā - izturību ..

Nop, mana doma bija, lai vecis redz, ko pazaudē un pazaudē viņš daudz.

Ko tad Tu iesaki, tagad dabūt nost bālumu, noraudātas acis un būt starojošai? Domā, ka viņš nesapratīs, ka es tēloju?

Parādi, ka tev būs labi arī bez viņa, ka viņš nav visa tava dzīve.. Nekas nav jātēlo, sāc dzīvot tādu dzīvi, kādai tai visu šo laiku bija jābūt..

Sapratu. Nu jā, tā arī biju domājusi, ka centīšos neraudāt un uzvesties tā itkā nekas nav man noticis, runāšu kā runājam un par bērnu rūpēšos. Jūtas gan es neizrādīšu, jo ja viss ta viss. Izraudāšos darbā un kad aizies..

Jo jau portālos sarakstīju, ka meklēju dzīvokli, kārtoju citas lietas, to visu jau viņš redz, bet varbūt vēl vairāk viņu atviegloju.

šķiet, ka tu jau esi aizgājusi līdz sevis žēlošanai. tajā gan nevajag ieslīgt.

Izraudies, izmocies un tad dzīvo tālāk, gan sevis gan bērna dēļ! Saved sevi kārtībā, izskaties cik vien labi vari (un es saderu ka pēc šiem gadiem tu to tiešām vēlēsies darīt, ja ne tagad tad agri vai vēlu) un nedomā par viņu. Viņš ar bija vājš ka izvēlējās šķirties (lai gan protams tu ar tam piekriti) nekā censties labot ģimeni. Un piebilde par to, ka viņš bija tik jauks un pūkais pēkšņi, un ka palīdzēs ar bērnu un mājas lietām utt, godīgi sakot, tie var būt ar tikai vārdi, jo patiesi kā viņš tālāk dzīvos, nav zināms. Tik pat labi viņš varbūt bērnu maz satiks jo lūk tusiņi un jaunā meitene būs svarīgāka uz to brīdi.

Lai nu kā, labākās zāles pēc šīm mocībām ir sevis palutināšana, lai vieglāk būtu savākties. Bet goda vārds, vēlu tev veiksmi ar nakotni, lai atrodas vīrietis ar kuru nepielaidīsi ne tu tādas kļūdas kā šajās attiecībās, un ka vīrietis ar būs gana atbildīgs ģimenes cilvēks.

Es nevaru pierunāt cilvēku saglabāt ģimeni.. Protams, ka piekritu palaist.

kapēc ?

Tāpēc, ka viņš NEGRIB, domās jau ir savā jaunajā dzīve, lai arī grūti šķirties no tā kas ir iegūts šo 9 gadu laikā.

mazuliit- pie kā jūs beigās nonācāt? ka šķiraties un viņš pagaidām pārvāksies pie mammas?