attieksme vienam pret otru un vai reāli ko glābt?!

Nejau saruna par to ka pasaka viens otra jūtas bet gan saruna par to ko vispār tagad iesākt!!! Tak ja viņi nerunās par šo tēmu, tad tādā negācijā vel var gadiem nodzīvot. No rīta jau tika atklātas visas emocijas utt, bet tagad ir reāli jauzzin kāds ir gala lēmums un rīcība. Un jā ja viņam tā patīk otra un negrasās no draugiem atteikties, un tā ar pateiks, tad protams..lai iet ratā, ar visu savu mīlas dēku. Bet Autorei tak kaut kas ar ir jāsaka, kaut vai "viss es s;aku meklēt citu dzīvokli" vai ar "Davai tad sāc domāt kur dzīvosi", tak pašlaik viņi nav ne kopā ne šķīrušies, un tā ar ir stūlba sajūta, jo gala lēmums vel nav pieņemts, tiek vilkts garumā. Bet tomēr visas šīs sarunas ir jāsāk pie pilnas apjēgas un skaidru prātu, lai lieki brūces vel netiktu blēstas vaļā.

mazuliite_ruu, nav jau runa par dzīvokli vai sadzīviskajiem apstākļiem, es vairāk domāju par tavu prāta stāvokli, jo tu nešķieti pārliecināta par to, ka šīs attiecības ir destruktīvas tev. Es to spriežu pēc taviem komentāriem.

Turies, centies savi nodarbināt ar citām lietām šo laiku un būs labi. Veiksmi! :)

Piekrītu Ance Ka autore pašlaik tiek pamatīgi čakarēta, un tiešām par viņu izņirgājas. Protams ka man gribas cerēt ka viņiem kas labs iznāks ve, bet nu realitāte tomēr ir kāda tā ir. Un ja vinam ir pofig, tad nu ko tur nu vairs.

missjoker, viņai nav jāgaida vīrieša verdikts, ir jāsāk rīkoties. Jāpieņem lēmums un jāturās pie tā. Punkts. Pēc šī visa viņa nav parādā šim cilvēkam paskaidrojumus. Loģiski, ka viņiem paliks aizvainojums vienam pret otru, tas tik ātri nepazudīs, tomēr jo ilgāks laiks paies, jo lielāku laimi viņi iegūs dzīvojot savas dzīves atsevišķi, jo mazāks būs aizvainojums. To es spriežu pēc savu vecāku šķiršanās.

Nē nu protams ka nav jāgaida tas verdikts, bet nu, tad ir jāpaziņo viņam kaut vai tas viņas pašas lēmums ka viņa meklē dzīvokli un viss.

Ai es vienkārši tiešām nevaru saprast kur var tāds cūka būt, ka ir tāda vienaldzība pret otru cilvēku, mīl vai nemīl. Man ar ir dažādi kretīni bijuši apkārt, bet nu šitāds cilvēks, nu tiešām cūka. Ka labāk izvēlas to brīvo dzīvi un tusiņus un meitenes (kuras varbūt ne velna ar viņu pēc kādiem 3-4 mēnešiem vairs negribēs būt kopā) Un tad vel gan jau tālā nākotnē lūgsies atpakaļ pie Autors. Man vienkārši gribas lai visa tā šķiršanās notiek civilizēti un informatīvi lai vismaz varētu aiziet ar sajūtu ka Autore sevi nav apkaunojusi, kur pretī vecis gan sevi tik pašlaik apkauno.

Protams ka būtu labāk šķirties, no Autores viedokļa, es tik iedomājos cik grūti viņai būs tagad atrast dzīvokli un vispār dzīvot vienai ar bērnu ja visus šos gadus ir bijusi ar viņu kopā. Tas kādu laiku būs ļoti smags laiks, gan financiāli, gan arī emocionāli. Un tagad ar to puisi pilnībā nevajag saiet ragos, jo velns tad vel viņš ateiksies kaut vai viņu bērnu uzturēt, kas ar būtu īstas cukas variants.

Vīrietis jau ir visu izlēmis, jo nāk teksti, vai viņam jāsavāc mantas,ka palīdzēs man ar bērnu utt.


Varbūt esmu kaut ko palaidusi garām, bet kāpēc tev ir jāmeklē cits dzīvoklis, ja viņš pats ir gatavs savākt mantas?

Miciite, gan jau tāpēc, ka tādu dzīvokli viena nevar atļauties uzturēt.

Kā ar Autore teica ka tai dzīvoklī ir pelējums, no kura laikam bērnam ir alerģija, tā kā tā pat tur nevarētu uzturēties ilgi.

Es tāpat nevaru saprast, kādēļ ir jāšķiras, ja var attiecības saglābt? Rodas jautajums - vai tiešām cilvēki ir kļuvuši tik patmīlīgi un egoistiski, ka nespēj rast kompromisus? Jā, ir grūti - bet kur ir viegli? Ja sūdus vāra, tad tos jāmāk arī strebt - pretējā gadījumā dzīve kļūst grūta.
Es gan saprotu meiteni un saprotu vēlmi nerisināt - tikai domāju, kad cilvēks kļuva tik vājš grūtību priekšā.

Es zinu, ka man jāsaka, ko mēs daram tālāk? Bet goda vards nevaru šobrīd saņemties, sajūta, ka traktors pārbraucis pāri... Cilvēks jau ir ieplānojis sestdien doties uz dragreisu, nu nejau viņš pēc tam brauks mājās vai ņems mani līdzi tas ir skaidraks par skaidru, bet KAPEC nevar pateikt, izrunajam līdz galam ko mēs daram un kā dzīvojam un VISS!!!

Nu ja viņš vairs ar nerunās, un tu par to esi pārliecināta, tad nu sper to soli, iesit viņam ar rejalitāti pa seju, un saki kā būs tālāk (ka šķiraties). Nu protams ka tu nevari tagad kā bezpalīdzīgs kaķēns gaidīt. Un ja tev nav spēka to šodien teikt, nu tad saņem tos spēkus ar jaunu dienu.

Manuprāt, tas "vīrietis" ir pretīgs un nav pelnījis nevienu autores asaru. Kāds dragreiss šādā situācijā, kad viņš ir atzinis, ka aplenc citu ķēvīti un ņemot vērā faktu, ka viņam ir BĒRNS?! Viss, ko raksta mazuliite_ruu manī izraisa nelabumu - tas nav vīrietis/tēvs, bet aizvainots (nekaunīgs) puišelis!! Ceru, ka autorei un bērnam izdosies sakārtot finansiālo situāciju un pārtraukt šo psiholoģisko teroru!

mazuliite_ruu, pilnīgi mans story, izņemot to, ka mums nav bērna. Arī draugi, tusiņi, draudzenes. Pārāk daudz brīvības viņam devu, pierada. Vēlāk uzzināju tādus jaunumus par viņu, nedod Dievs. Es izbeidzu to visu. Protams ir grūti :( gribas atpakaļ, bet ar galvu saprotu, ka NEKAS labs tur nebūs. Mīlu. Bet laiks dziedēs, jau ir vieglāk. Galvenais nebūt vienai. Tavā gadījumā arī izšķirtos par šo soli, ietu prom ar visu bērnu ,ja jau viņam uz bērnu un Tevi uzspļauties. Tici,būs labāk nekā ir. Veiksmi, turies!

stellaglmr, ir grūtības un ir nepārvarama nesaprašanās un tās ir divas dažādas lietas. Man jau šķiet, ka tur.. Nu, kas tur var būt glābjams, ja ne sava āda, kas ir nelaimīgas dzīves un mazvērtības kompleksu draudos.

Nē, protams, arī vīrietim, nešaubos, ir savas gaišās puses un tā, bet man jau vairāk šķiet, ka tas cilvēks ir uzņēmies saistības, kuras psiholoģiski nespēj pildīt, tādēļ nogrūž vainu uz otru pusi, kas šobrīd, manuprāt, ir kā jau pārāk bieži atskaldīts emocionālais boksa maiss. Nesaku, ka man ir taisnība, bet, ja autore būtu mana draudzene, es viņai sniegu tieši tādus ieteikumus kā sniedzu tagad. Protams, ideālā variantā būtu labi iemācīties arī savus ieteikumus pret sevi izmantot, bet tas jau ir cits stāsts.

Manuprāt, tas "vīrietis" ir pretīgs un nav pelnījis nevienu autores asaru. Kāds dragreiss šādā situācijā, kad viņš ir atzinis, ka aplenc citu ķēvīti un ņemot vērā faktu, ka viņam ir BĒRNS?! Viss, ko raksta mazuliite_ruu manī izraisa nelabumu - tas nav vīrietis/tēvs, bet aizvainots (nekaunīgs) puišelis!! Ceru, ka autorei un bērnam izdosies sakārtot finansiālo situāciju un pārtraukt šo psiholoģisko teroru!

+

Tas vecis tik tiešām ir draņķis. Tur neko nevajag glābt, ja glābs tad drīz tas atkārtosies pie pirmajām grūtībām. Galvu augšā, mazuliite_ruu, tev ir pašlepnums un neļauj to bradāt, pietiekoši esi zemojusies rakstot sms ar tekstiem ka ilgojies un gaidi. Par bērna audzināšanu varat vienoties arī tad, kad būsiet ar mazo aizgājuši prom. Tik ņem vērā, ka pēc laika viņš tev lūgsies atpakaļ, kad būs pārgulējis ar citām un viņam apniks brīvība. Un arī tev uznāks vājības mirkļi, kad tu gribēsi viņu atpakaļ, ja patrāpīsies jums tas vienā laikā, tad visas iespējas saiet atkal kopā, ko nevajadzētu darīt.

Sekoju līdzi visai diskusijai, situācija visai neapskaužama, tas tiesa, bet vienīgais, ko es nesapratu, bija tas, ka sākumā Tu teici, ka esi gatava cīnīties, ja arī viņam ir cita, bet tagad Tu tieši ši iemesla dēļ viņu patriec. Vnk šķiet, ka autore patiesībā pati nesaprot, ko īsti vēlas no šīm attiecībām, vienu brīdi vienalga ir vai nav cita, cīnīsies tāpat, otru brīdi jau met visu pie malas.

nu nejau viņš pēc tam brauks mājās vai ņems mani līdzi tas ir skaidraks par skaidru, bet KAPEC nevar pateikt, izrunajam līdz galam ko mēs daram un kā dzīvojam un VISS!!!

Tāpēc, ka runāt par jūtām, attiecībām, nākotni nav gluži tas pats, kas doties tusēties un ne ar ko nerēķināties (pie kā viņš pieradis, kā jau pati atzini, pašas dotās brīvības dēļ). Tā ir AIZMIRŠANĀS!!! Tikai žēl, ka no paša izvēlētās atbildības - ģimenes un bērna.

Aronija,

sākumā Tu teici, ka esi gatava cīnīties, ja arī viņam ir cita, bet tagad Tu tieši ši iemesla dēļ viņu patriec.

Pieļauju, ka cilvēks domā vienu, bet dzīvē - kad tas pienāk - tās izjūtas un attieksme jau ir citādāka... kam ar prātu un loģiku nevar pavēlēt :|