attieksme vienam pret otru un vai reāli ko glābt?!

Un vispār ja viņa ar neaiziet uz vienu dienu prom tad vienārši uzstāda uz faktu nākam 5dien ka lūk viņa ies tagad tusēties ar draudzenēs un nesaka kad būs mājās un lai tas vīrietis pats izbauda kā ir kad bērns sauc pēc mammas kad viņa tur nav. Jo šāda atieksme pret sievieti ar nav normāla, un ja viņš negrib risināt problēmas tad ir jānostāda tādā stāvoklī ka pats ar saprot ka tā tomēr nevar darīt ar.

missjoker es pilnīgi piekrītu tam,ko raksti. Tā gan ir mammas vaina,ka viņa,tomēr,ir pieļāvusi šādu situāciju,ka virietis neuzskata,ka parūpēties pašam par savu bērnu ir PIENĀKUMS!
un,jā-es tā arī izdarītu,pateiktu vīram,lai pats iet un skaidro dēlam,kur bijis. Bet nedrīkst,NEDRĪKST mētāt bērnu,kā tādu bumbiņu,savstarpējāš manipulācijās-re,tu biji tāds riebeklis,tagad ņēmies,es pazūdu... Vai arī-mani neviens nemīl,mani neviens negrib,braukšu trīs dienas dzert,tusēties ar meičām un aizmirsīšu,ka man vispār tāds dēls ir,gan jau sieva kaut ko izdomās.. Un tā tas bērns izaug-nelaimīgs,porblēmu mākts utt..
Mans uzskats ir diezgan drastisks,tas ir egoistiski,radīt bērnu savienībā,par kuru neesi pilnīgi drošs. Un,ja tas notiek,tad esi pēc tam spējīgs iziet no situācijas tā,lai bērns neciestu.

missjoker - nepiekrītu, sieva (vēl aizvien autore nav atbildējusi vai ir precējušies) jau sākumā vajadzēja sadalīt mājas pienākumus. Vīrietis pret sievieti tā attiecas, jo viņa to pieļauj. Un vispār jau vīrietis nāk mājās un viss ir kārtībā , ja ir patīkama vide, kur atnākt mājās un mīloša sieva... tad arī nestaigā pa kreisi...

Nu aizbraucam pastaigāties, pajautāju kā gāja,ko darījuši,kāda tā māja draugam utt. Uz to visu jau mierīgi atbild. Tā jau runājam. Bet īpaši acīs neskatās. Tagad spaida kompi un skatīsies filmu.

Pieļauju,ka vēstule varētu viņu sadusmot nenormāli, ka jau citiem te viedoklis, ka es nelieku mieru ar izrunasanos. Bet sanāk, ka es apvainoties nemaz nevaru,ja cilvēks aiziet dzert visas brīvdienas. Te jau kāds minēja, ja negrib izrunāt ar mani un nolikt kaut ko pa plauktiņiem, tad tikpat labi varu aiziet un būs viņam ilgigaidītais miers.. Ne tā?
Vienkārši attieksme kas ir tagad pēc tusiņiem ur ļoti pazemojoša un to NAV pelnījis neviens cilvēks..

Jo bērnam neviens nedod izvēles iespējas aiziet no diviem durakiem,kas ar sevi nevar tikt galā. Bieži vien vecāki pat nepapūlas savas attiecības nokārot,tā,lai bērns to neredz un nedzird,viņam netiek dota izvēle-piedalīties via nepiedalīties strīdā,bieži vien,viņš pat tiek strīdā iejaukts,izmantots kā ierocis.

dan_dan-egoistiski, vai ne. bet sākuma visiem viss ir labi, kā būs tālak neviens nezin. te jau īsti nenotiek bērna mētāšana, jo pārsvarā jau tik mamma ar viņu mājās. butu tikkai godigi, ja autore kaut uz vienu nakti tiktu prom, pie reizes atpūstos un visu varētu pārdomat

Piedāvā pagatavot kaut ko garšīgu, izvēlēties visiem 3 piemērotu filmu, un skatīties kopā. :)

Un vispār ja gribi ko mainīt aizbrauciet kopīgā ceļojumā kaut uz to pašu Zviedriju-divatā!

mazuliite_ruu-nu bet taču runā. Okei,iespējams,ka tas tonis jau sakotnēji ir,jo tiek ieņemta aizsargpozīcija-nemaz nedomā sākt braukt virsū!.. Tāpat jau tu nevari uz sitiena izvākties,paskaties kā izvērtīsies tuvākās dienas. Bet jārunā ir. Un tusēties 3 dienas arī nav normāli,tas viņām ir jāsaprot.

Katrina, es jau raksīju-jā,protams,mammai ir visas tiesības atpūsties,bet ne jau pazūdot nezin cik dienas. Lai arī cik ļoti liela ir vēļme parādī-re,kā tu man-tā es tev, bet tas ir galēji bērnišķīgi,tikai tāpēc pazust un pieļaut vēl situāciju,ka bērnam jāraud pēc mammas,lai tad vīrs skaidro. Tas ir slimi!!!!

A kā savādāk lai viņa tiek ar šo problēmu galā, ja viņš viņā atsakās klausīties? Cik ilgi ar viņa sevi var pazemot uz puiša jautrības reiķina. Tak vajag būt normai, kuru puisis neredz, un nav neviena normāla veida kā cilvēcīgi izrunāties abiem bez bērna iejaukšanas, tad goda vārds vienīgais veids ko redzu ir ka nostādīt viņu tādā situācijā. Loģiski ka tad jāreiķinās ka var būt jāšķiras, bet tad jau labāk viņam likt to izjust un vai nu tad viņš piekritīs cilvēcīgi izrunāties, vai ar izšķirsies un jebkurā gadijumā bērnam tad ar būs mierīgāka dzīve. Un bērns lai gan jau gana vecs ar pieags un sapratīs kapēc bija tā kā bija. Savādāk cik ilgi viņi abi šādi nodzīvos vel?
Upurēt vienmēr sevi bērna dēļ ar nav pareizi.

tik tiešām , uztaisi ko garšīgu un skatieties kopā filmu

missjoker...šī situācija ir tik sarežģīta. Un tādas tās ir pārsvarā,kad vecākiem pa vidu ir bērns/bērni..ja kādam vēl ir jūtas vai,ja jādala īpašumi.
mazuliite_ruu, turies,nedari pāri bērnam un centies saskatīt visu pareizā gasimā-kur tava vaina,kur vīrieša vaina,esi pacietīga.
Jo,šie ir skaisti vārdi no bībeles,lai gan neesmu gluži kristiete,bet tie parāda patieso ceļu-
...Mīlestība ir pacietīga, laipna; mīlestība nav skaudīga, tā nerīkojas nekautrīgi, nav uzpūtīga, Tā nav godkārīga, nedzenas pēc sava, tā nedusmojas, tā nedomā ļaunu. Tā nepriecājas par netaisnību, bet priecājas par patiesību. Tā panes visu, tā tic visu, visu cerē, visu pacieš. Mīlestība nekad nemitējas, ja arī pravietojumi izbeigtos vai valoda apklustu, vai zināšanas izgaistu...

Nu es jau nesaku ka mātei tiešām uz vairākām dienām jāpazūd (kaut vai uz to vienu dienu pietiek), lai vienkārši viņa ar varētu tikt no tām negācijām prom tomēr, protams ka tas ir slikti ka bērnu pakļauj tam visam, bet nu nevar sevi visu laiku upurēt tak. Kapēc tēvs varētu atļauties iet atpūsties un tik pat kā nepavadīt to laiku ar bērnu? Bet ja māte tā izdarītu tad tas būtu slimi. manu prāt tas ir tikai godīgi ka vajag abiem atpūtu no tās rutīnas un negācijām, un it īpaši ja izrunāties viņi nav spējīgi. Kaut vai cilvēcīgi var ar pateikt, ka aizbrauks atpūsties ar draudzenēm uz vakaru, vienkārši tiešām viņa puisi gaida mājās no dzerstiņa, pati nostresojusies un noraudājusies, bet lūk tiesības viņai pašai mazliet no turienes tikt laukā nebūtu?

Jā būtu jauki ja tu uztaisītu ko garšīgu un paskatītos ar viņu filmu kopā, bet no vienas puses tas parādītu to ka tu samierinies ar dzīves veidu kāds tev ir. Var jauki censties ar viņu pavadīt laiku, bet jāmeiģina ar kaut kā dabūt viņu pie normālas izrunāšanās, bez kašķiem tad ar, lai tomēr saprāts nāk abiem mājās, ka bērnu šādiem apstākļiem ar nevar pakļaut.

Bet nevajag ar pieļaut to ka viņš katras brīvdienas tagad uzskatīs ka šādi var pazust un pēc tam kad mājās atnāk tad viņu sieva sagaidīs ar ko garšīgu un aizlīmētu muti. Cik tad sievietes šo varētu ar patstāvīgi paciest? vienu reizi? divas, trīs? Agri vai vēlu tā pat šķīvji plīsīs ja vīrs attieksmi nemainīs.

Un būtu labāk ja šo problēmu atrisinātu ātrāk jo kā autore pati teica, ka bērns ar ir iespaidojies un palicis kašķīgāks jo lūt ka ar mammu un tēti nav kas labi, un lai kā maskētos mamma ar to viltus smaidu, bērns tomēr ar nav muļķis un zinās ka tas nav pa īstam.

Nu nezinu-man šķiet, ka šī sieviete ir bezmugurkaula... Saka cik ļoti mīl, bet 8 gadu laikā nav pat iemācījusies runāt ar savu vīru, - nu kas tā par mīlu? :D Piedodiet-slima suņa murgi!

Mani te smīdina liela daļa rakstītāju, visas tik viszinošas, attiecību guru. Tfu na vas, godīgi sakot, es negribu ticēt, ka jūs pašas neuzpūšaties un neskandalējat, ja vecis dara ne jums pa spalvai :D
Bet nu tas ir tik ļoti cilvēku garā - ja sūdzēsies par kaut ko, visticamāk pats/pati būsi vien citu acīs vainīga :D

Neuzskatu ka viņa tāda ir, vienkārši viņas norma vel nav sasniegta, bet ar šātu emocionālo stāvokli kāds pašlaik viņa ir, agri vai vēlu tas nāks laukā, vienalga vai puisis to gribēs vai nē.

A un vēl visticamāk, ka šamējais viņu nemaz nav apprecējis 8 gadus tikai dzīvo kopā. Nemaz nebrīnos!